Šie ir bīstamākie vīrusi pasaulē

 

HIV vīruss

HIV vīruss ir viens no visvairāk pētītajiem vīrusiem cilvēces vēsturē. HIV pieder tā dēvēto “lēno vīrusu” apakšgrupai. Aprēķināts, ka kopš 1981. gada tā dēļ dzīvību zaudējuši 25 miljoni cilvēku. Domājams, ka HIV vīruss sākotnēji attīstījās pērtiķos, bet vēlāk ar to inficējās arī cilvēki. Ar HIV vīrusu inficēti cilvēki to pārnēsā asinīs, siekalās, asarās, spermā, pienā.

 

Marburgas vīruss

Marburgas vīruss, kuram dots nosaukumus, pateicoties skaistajai un idilliskajai Marburgas pilsētai Vācijā, kur tas 1967. gadā pirmo reizi tika konstatēts, līdzīgi kā Ebolas vīruss izraisa krampjus un plašu iekšējo asiņošanu. 90 procentos gadījumu Marburgas vīruss ir letāls.

 

Hanta vīruss

Hanta vīruss ir ļoti smaga un vairumā gadījumu nāvējoša plaušu slimība. Šis vīruss ir nosaukts kāda amerikāņu karavīra vārdā, kurš, domājams, pirmais saslima ar šo vīrusu. Tas notika 1950. gadā Korejas kara laikā. Vīruss izraisa galvassāpes, klepu, elpas trūkumu, muskuļu sāpes, drudzi un nieru mazspēju.

Malārija

Malārija ir ļoti smaga slimība, ko izraisa plazmodiju parazīti, kurus pārnēsā malārijas odi. Sākotnējie simptomi ir spēcīgs drudzis, drebuļi, galvassāpes un vemšana. Ja malāriju nesāk ārstēt 24 stundu laikā kopš inficēšanās, tā var attīstīties par ļoti smagu slimību, kas var būt nāvējoša. Ik gadu ar malāriju saslimst 350 līdz 500 miljoni cilvēku, no kuriem 1,3 līdz 3 miljoni mirst.

 

 

Putnu gripa

Ik pa laikam pasaules sabiedrība ar satraukumu sagaida ziņas par kārtējā putnu gripas paveida uzplaiksnījumu. Un pamatoti, jo 70 procentos gadījumu saslimšana ar putnu gripu beidzas letāli. Tiesa, riski sasirgt ar šo vīrusu ir samērā mazi – inficēties var tikai tiešā saskarē ar šā vīrusa inficētiem putniem. Tas izskaidro, kāpēc putnu gripas uzplaiksnījumi galvenokārt piemeklē Āziju, kur cilvēki dzīvo līdzās vistām.

 

Lasas vīruss

1969. gadā kāda Nigērijas medmāsa bija pirmā, kas sasirga ar Lasas vīrusu, ko pārnēsā grauzēji. Vīruss nosaukts pēc Lasas pilsētas Nigērijā. Zinātnieki izpētījuši, ka aptuveni 15 procenti visu Āfrikas grauzēju pārnēsā šo vīrusu, kas var būt bīstams cilvēka dzīvībai. Tiesa, ar Lasas vīrusu inficēts cilvēks ar to var aplipināt arī citus. Lēš, ka ik gadu Lasas vīrusa dēļ mirst aptuveni pieci tūkstoši cilvēku.

 

Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis

Ērce. Šo cilvēka dzīvībai bīstamo infekciju slimību pārnēsā ērces. Tās simptomi ir drudzis, intoksikācijas un asinsizplūdumi uz ādas un iekšējos orgānos. Šī slimība pirmo reizi tika konstatēta Ukrainas pussalā Krimā 1944. gadā, bet 1956. gadā identiska infekcija parādījās arī Kongo. 30 procenti saslimšanas gadījumu beidzas ar nāvi.

Holera

Holera ir akūta zarnu infekcija, kuru izraisa baktērija “Vibrio cholera”. Infekcijas inkubācijas periods ir viena līdz piecas dienas, un tā izpaužas smagā caurejā, kas ātri noved pie dehidrācijas un tai sekojošas nāves, ja infekcija netiek pareizi ārstēta. Holera joprojām ir globāla problēma. Ar šo infekciju sirgst tajās valstīs, kurās ir problēmas ar tīru dzeramo ūdeni.

 

Kjasanuras meža vīruss

Kjasanuras meža vīrusu zinātnieki atklāja 1955. gadā Indijā. Kaut arī pagaidām nav noskaidroti šā vīrusa izplatītāji, uzskata, ka to pārnēsā gan ērces, gan putni, gan žurkas, gan mežacūkas. Ar šo vīrusu inficētiem cilvēkiem sākas drudzis, spēcīgas galvassāpes un muskuļus sāpes. Tas var izraisīt arī asinsizplūdumus.

 

Mačupo vīruss

Mačupo vīruss, ko dēvē arī par melno tīfu, izraisa spēcīgu drudzi un asiņošanu. Kaut arī vīruss var tikt pārnēsāts no cilvēka uz cilvēku, to parasti izplata grauzēji.

LA.lv

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru