Jaunā māmiņa pamanīja, ka viņas pusotru gadu vecais dēliņš neattīstās tik raiti kā citi bērni. Šodien viņa jau nožēlo, ka tad bija salīdzinājusi dēlu ar citiem bērniem. Bet viņa aizveda dēlu, Keidenu, pie ārstiem un tie pateica, ka viņas dēls cieš no mugurkaula atrofēšanās. Viņš nekad nebūs spējīgs staigāt bez palīglīdzekļiem un ar lielām grūtībām spēs sēdēt.
Keitija un mazais Keidens cīnījās ikdienu, lai uzlabotu situāciju. Viņš mācās nosēdēt un pacelt savas rokas. Pēc ilgiem un grūtiem treniņiem viņš tagad spēj lietot ratiņkrēslu. Māmiņa ir neizsakāmi lepna par savu mazo cīnītāju. Viņi kopā dodas uz muzejiem un izstādēm, lai Keidens redz citādo pasaulē un spēj izpētīt neredzētas lietas.
Vienā no muzejiem, Keidens spēlējas ar bumbiņu automātu. Keitija no malas noskatās un ļauj mazajam pašam pamēģināt un izpētīt tā darbības un savus spēkus. Pēc īsa laika pievienojas vecāks puisis, kurš aizkustināja Keitinju līdz sirds dziļumiem. Viņa slepeni uzņēma fotogrāfiju, kurā redzami abi divi un ievietoja to sociālajos tīklos:
“Mazajam puisim zinātnes muzejā. Es nezinu, kas tu esi, bet paldies tev par to, cik lielisks tu esi! Tu ļāvi manam dēlam spēlēties ar tevi un sadarbojies ar viņu. Pacēli bumbiņas, tad, kad viņš pats to nevarēja un nospiedi sviru, kad mans mazais bija pārāk vārgs.
Tu nejautāji, kādēļ viņš nevar paiet un kas viņam kaiš. Tu vienkārši viņu redzēji, kā vēl vienu jaunu puiku, kurš ir tik pat zinātkārs kā tu. Viņš grib uzzināt, kā darbojas lietas. Paldies tev par to, ka redzēji un pieņēmi viņu, kā tādu pašu bērnu, kā citi. Tu visticamāk šo nekad neredzēsi, bet es tik un tā gribēju tev pateikties. Tu ar savu būtību padari šo pasauli par labāku vietu!”
Avots: trendingstylist.com
