1. Atrodi „savu vietu”
Tev jāprot atrast vietu, kas ir brīva no traucēkļiem, lai tu spētu koncentrēties uz savām domām un to, ko patiesi vēlies paveikt. Dari visu iespējamo, lai rastu sev šo vietu – klusu un patīkamu – un pavadi tajā vismaz 30 minūtes. Centies iejusties bērnības sajūtās un atcerēties, kā tu juties tajā.
2. Radi drošību sevī
Tavs „iekšējais bērns” nespēs tev pievērsties, ja nejutīsies drošībā. Šī drošība var rasties tikai no tevis. Centies ļaut sev būt atvērtam jaunajam, mīlošam un brīvam no aizspriedumiem – esi tāds cilvēks, kas būtu radījis drošības sajūtu tev bērnībā.
3. Klausies
Sākotnēji, tavs „iekšējais bērns” vēlēsies ar tevi runāt. Viņš var parādīties kā atmiņa vai sajūta, vai arī viņš sāks runāt ar tevi personā. Ņem vērā viņa izpausmes un iespaidus, ko tu gūsti šī procesa laikā. Neiejaucies! Tikai klausies un apgūsti!
4. Atbildi ar mīlestību
Pēc tam, kad esi klausījies tajā, ko tavs iekšējais bērns vēlas tev pateikt, atbildi viņam ar maigumu, mīlestību un piekrišanu. Runā ar viņu tā, kā tu būtu runājis ar mazu, trauslu bērnu.
5. Savienojies ar viņu
Šis laiks, kad esi apjautis sevi un savu „iekšējo bērnu” ir paredzēts tam, lai jūs justos savienoti. Ieskaties sev acīs – acīs savam „iekšējam bērnam”. Ļauj viņam just, cik ļoti mīlēts un lolots viņš ir.
6. Paud pateicību
Pasaki paldies par to, ka viņš tev ir ļāvis komunicēt un ļāvis izjust to, kas šķietami sen zudis. Paud novērtējumu!
7. Atkārto
Veido to par paradumu, kļūt par vienu veselumu ar savu iekšējo bērnu, lai apjaustu kā viņš vai viņa jūtās. Ja tev šķiet, ka ir kas vairāk, ko viņš vēlas paust vai kad tāds, ko tu vēlies saprast, atkārto šo saziņu reizi, divas nedēļā. Kad esi nostiprinājis šīs attiecības, lūdz padomu un izbaudi skaistos brīžos kopā.
Atceries regulāri būt vienotā veselumā, jo tavs „iekšējais bērns” ir daļa tevis. Tu sev spēsi dot pašus labākus padomus – gan tos, kurus būsi apguvis gadu laikā, gan tos, kuri tev būs likušies paši svarīgākie bērnības skaistajos gados.
Avots:
