Karisa ar vīru bija slimnīcā, ļoti gaidot brīdi, kad pasaulē nāks viņu tik ļoti gaidītais dēliņš, kuram jau bija nolēmuši dot vārdu Deklans.
Karisa jau zināja, ka dzemdības ir liels pārdzīvojums organismam, taču dēliņa piedzimšana to pilnībā atsvērtu. Dzemdību laikā tika novēroti sarežģījumi, taču Karisa ar vīru pilnībā paļāvās uz ārstiem, līdz brīdim, kad viņi pastāstīja, kas patiesībā notiek Karisas organismā.
Karisai konstatēja retu amnija šķidrumu embolijas gadījumu, kas nozīmē, ka tas šķidrums, kas ir apkārt bērniņam, nonāk vai nu mātes asinsritē un bloķē visu orgānu darbību kā rezultātā māte mirst, vai nu šis šķidrums nogalina bērniņu. Karisai bija doti divi varianti, kur vienā viņa saņemtu anestēziju un tiktu veikts ķeizargrieziens, savukārt otrā viņa dzemdētu pati un mirtu mazulis. Abu izdzīvošanas iespēja bija ļoti maza.
Lasi arī: 6 īsas pamācības mīlēšanā, kuras man iemācīja mana māte! Noderēs ikvienai sievietei!
Šo dzirdēt ne Karisai, ne viņas vīram bija viegli, bet Karisai vajadzēja tikai sekundi, lai izlemtu, ka viņa glābs dēliņu. Viņa sniegs dēliņam mīlestību tās augstākajā pakāpē un upurēs sevi, lai tikai viņš varētu dzīvot.
Karisa no anestēzijas pamodās pavisam neilgi pēc operācijas, viņa paspēja vien ārstiem pajautāt vai bērniņam viss ir kārtībā, cik viņš sver un cik viņš ir garš. Deklanam piedzimstot, netika konstatētas veselības problēmas.
“Kā lai es viņam vēlāk paskaidroju, kur ir mamma? Kā lai es viņam saku, ka māte deva viņam dzīvību, upurējot pati savu?”
– Karisas vīrs Vess tajā brīdī bija tik nobijies kā vēl nekad – viņš bija palicis viens ar mazuli, bez sievas, viņas prasmēm un atbalsta brīdī, kad mazulim tas ir visnepieciešamākais. Vess vēl joprojām pārdzīvo mīļotās sievas nāvi, taču neļauj tam iespaidot dēliņa audzināšanu.
