Ja organisms neizdalītu sviedrus, tad mēs nemaz nevarētu eksistēt, nemaz nerunājot par uzkāpšanu evolūcijas virsotnē.
Arī daudzi dzīvnieki svīst, taču neviens neizmanto sviedrus kā tik efektīvu un smalku dzesēšanas tehnoloģiju.
Cilvēki, protams, spēj apstrādāt daudz vairāk intelektuālo stimulu kā jebkuri citi zīdītāji, taču jebkurš datora īpašnieks zina, ka skaitļošanas spējām nav nozīmes, ja nedarbojas dzesēšanas sistēma.
Tas arī mūs padara atšķirīgus no citām sugām. Tā ir spēja uzturēt temperatūru tādā līmenī, lai mēs spētu efektīvi strādāt, ne tikai kustēties uz priekšu, un turpināt domāt arī kustību laikā, kamēr, piemēram, dzenamies pakaļ medījumam.
Mēs neesam ātri skrējēji, vismaz ne īsās distancēs, tāpēc būtu grūti pašiem kaut ko nomedīt, taču pastāv vairāki faktori, kas skar tikai mūs, un svīšana ļauj tiem būt efektīviem. Varbūt mūsu ķermeņi ir piemēroti garu distanču skriešanai, bet bez temperatūras kontroles mēs nebūtu spējīgi to darīt.
Labāk divas kājas nekā četras
Termoregulācijas ziņā, staigājot uz divām kājām ir zināmas priekšrocības. Tādā veidā ķermenis nav tik ļoti pakļauts tiešiem saules stariem. Ja cilvēks saulē atklāj tikai 7% no ķermeņa virsmas, tad dzīvniekiem, kas pārvietojas uz četrām kājām, šīs atklātās virsmas ir trīsreiz vairāk.
Tas nozīmē, ka staigāšana uz divām kājām ļauj efektīvāk regulēt ķermeņa temperatūru, turklāt smadzenes atrodas tālāk no zemes, tātad arī tālāk no vietas, kur ir visaugstākā temperatūra. Līdz ar gaisa cirkulāciju, lielākā augstumā notiek arī iztvaikošanas process, kas ir efektīvs atvēsināšanas veids. Ja uz ādas iztvaiko litrs sviedru, tad šī procesa laikā var zaudēt aptuveni pusmiljonu kaloriju.
Protams, arī dzīvnieki svīst, bet tāpēc, lai āda būtu veselīga un lai izdalītu smaržu (arī cilvēki tā dara), kā arī radītu ausu sēru (ko arī ražo sviedru dziedzeri). Termoregulācijai vairums dzīvnieku izmanto gaisa plūsmu (elsošanu), kur ķermenim ir aktīvi jāstrādā, lai atvēsinātos.
Tas nozīmē, ka karstā laikā mēs spētu notvert dzīvnieku. Kad tas apstātos, lai varētu atvēsināties, mums būtu iespēja nedaudz samazināt attālumu.
Pretrunīgi uzskati par sviedriem
Dīvaini, bet mūsu sabiedrībā svīšana tiek uzskatīta par tabu. Ja to dara nepareizajā vietā vai uz nepareizās ķermeņa daļas, tad apkārtējie sāks justies neērti, vai arī liks tev tā justies. Rezultātā, protams, tu sāksi svīst vēl vairāk.
Svīšana sporta zālē izskatās estētiski – ar to var lepoties, un tā tiek parādīta jebkurā ar sportu saistītā filmā. Ja sāc svīst darba intervijā, prezentācijas laikā vai jebkurā citā situācijā saskarsmē ar citiem, tad cilvēki sāks domāt, ka nevaldi pār sevi, vai arī tā ir stresa pazīme, kas norāda, ka tu viņus centies apmānīt.
Nākamreiz, kad karstā laikā sajutīsi sviedrus uz pieres, atceries, ka tas ļauj tavām smadzenēm funkcionēt arī karstumā. Sviedru dziedzeri palīdz uzturēt atbilstošu ķermeņa temperatūru, lai mēs spētu domāt.
