Kādēļ meitenes izvēlas motociklus
Brutālā baikera tēls no kino industrijas stereotipiem ir pamatīgi nostiprinājies daudzu cilvēku apziņā. Un pieminot motociklu ,galvā nāk domas par bārdainiem onkuļiem ādas vestēs ar uzšuvumiem. Ar motociklistēm ir sarežģītāki lietas apstākļi- mūsdienās, smalkā meitenē ,mēdz būt grūtības atpazīt cienītāju ātri pabraukāties ar motociklu vai vienatnē doties vasaras tālbraucienā pie jūras krasta.
Vēlme kādu dienu apseglot savu personīgo baiku pie katras motociklu cienītājas atnāk savā ceļā. Kāds reiz atmostas ar vienu vienīgu domu pilnībā mainīt savu dzīvi, citiem nepietiek ekstremitātes un asas izjūtas. Atrodas arī tie, kas identificē motociklu ar brīvību, pie tam redz tajā ne tikai iekšējo ierobežojumu neesamību, bet īpašu dvēseles stāvokli. Uz motociklu pasauli ved daudzi ceļi, kuriem nav šķērslis nedz vecums, nedz ģimenes stāvoklis, nedz sociālais statuss.
Motocikliste vai baikere
Neskatoties uz aktīvu dalību Maskavas moto sabiedrības dzīvē, lielākā daļa meiteņu uz motocikliem , tomēr, visticamāk ir motociklistes nevis baikeres, kaut gan arī sastopami reti izņēmumi.
Vienkāršam vīrietim nav starpības, kas ir viņa priekšā- motocikliste vai baikere. kaut gan tiem, kas dzīvo motocikliem, starpība šiem jēdzieniem tomēr ir.
Motocikliste var gūt baudu no braukšanas ar motociklu, no komunikācijas un tusiņiem ar citiem motociklistiem un baikeriem. Pie tam pats motocikls paliek viņai kā hobijs, spilgta un ekstremāla aizraušanās. Īstas baikeres ir salīdzinoši maz kā Krievijas moto sabiedrībā, tā pasaules.
Lielākā daļa baikeru negribīgi atzīst meiteni kā pilntiesīgu baikeru sabiedrības dalībnieku. Ja meitene ir nevis vienkārši aizrāvusies ar motocikliem, bet arī pati ievēro normas un baikeru pasaules jēdzienus, tad viņu var uzskatīt par baikeri. Tomēr ne katra skaistule ķiverē varēs vienlīdzīgi ar vīriešiem piedalīties baikeru konkursos ,salidojumos un festivālos un pārspēt izturībā savus moto brāļus tālajā braucienā.
Izvēlamies pirmo motociklu meitenei
Ja kādu rītu jums galvā ienāks doma par sava personīgā motocikla pirkšanu, tad nesteidzieties uzreiz atsaukties uz pirmo iepatikušos sludinājumu par dzelzs zirga pārdošanu. Motocikls- paaugstinātas bīstamības transporta līdzeklis un pirms jūs varēsiet pārsteigt savus draugus ar neparasto hobiju, jums nāksies iziet dažu mēnešu apmācību moto skolā, iegādāties piemērotu ekipējumu un attīstīt savu drošas braukšanas stilu pilsētas apstākļos.
Neslikts divriteņu transporta “pielaikošanas ” variants ir skūteris, vieglāks, vieglāks apmācībā un pakļāvīgāks vadāmībā. Tikai uzreiz mērķēt uz lielu kubatūru tomēr nevajadzētu. Un atcerieties, ka pat lai vadītu skūteru vai mopēdu ,jums būs nepieciešamas tiesības vai nu “M” kategorijas, vai nu “A1”, atkarībā no dzinēja tilpuma.
Uz ko nevajadzētu ekonomēt-uz ķiveri un sākuma ekipējumu. Te viss atkarīgs no jūsu pirmatnējās meistarības un turpmākās vēlmes braukt. Sākumā nevajadzētu tēmēt uz dārgām ķiverēm vai tērēties dārgam brenda ekipējumam. Bet minimālajam komplektam- ķiverei, cimdiem, plecu un ceļu aizsargiem, jums tomēr ir jābūt. Mācību laikā un pamatprasmju apgūšanas laikā pat pieredzējuša instruktora pavadībā, kritieni ir neizbēgami un jums jābūt tiem gatavai.
Pat ja jūs pagaidām nedomājat par to, lai iegūtu personīgo divriteņu draugu, bet vienkārši plānojat pavizināties kā “otrais numurs”, nevajadzētu ignorēt drošības noteikumus un žēlot ekipējumu.
Ievērības cienīgs ir tas, ka meitenes, kas izvēlējušās motociklu kā aizraušanos vai dzīvesveidu, praktiski ir vienisprātis vienā – pēc šī lēmuma, daudz viņu dzīvēs ir mainījies uz labāko pusi. Un nav izslēgts tas, ka vienreiz izvēloties motociklu kā hobiju, jūs paliksiet tam uzticīga uz visu dzīvi.
Avots: www.passion.ru
“(..) citiem nepietiek ekstremitātes un asas izjūtas.” – tiešām? nepietiek EKSTREMITĀTES? vārdam “ekstrēms” nav nekā kopīga ar ekstremitātēm.