Nākamajā rītā pagalmā ierodas meža pircēji, līgumi rokās, lai iegādātos tikko inventarizētos kokmateriālus. No kurienes mežizstrādes uzņēmumi ieguva zināšanas par meža īpašnieku intīmākajām detaļām? Atbalsojušās Zemgales meža īpašnieku jautājošās balsis.
Jaunbērzes pagasta 11 hektārus plašā meža zeme Edmundam Tiļļam ir bijusi desmit gadus un ilgāk. Šogad nācās veikt inventarizāciju, jo tuvojās iepriekšējais derīguma termiņš. Kad inventarizācija bija pabeigta un dokumenti nosūtīti mežsaimniecības nozarei, pēc dažām dienām Edmunda lauku īpašumā ieradās “Miduslatvijas mežsaimnekas” meža iepirkšanas speciāliste Jolanta Oškalne. Iolanta bija labestīga un autentiska piegādātāja. Viņš ieradās ar mežsarga sūtījumu un man par pārsteigumu izstrādāja manu jauno meža plānu. Kur gan citur, ja ne pie mežsarga,” domāja Edmunds. Edmunds nemaz negrasījās mežu pārdot, tikai novākt nelielu daļu malkai, tomēr meža speciālists pārliecinoši izklāstīja ieceri to izcirst.
Es parasti kopju senus kokus, piemēram, septiņdesmit līdz astoņdesmit gadus vecas apses un baltos ozolus. Es apdomāju, domu – iešu pie mežsarga nokārtot nepieciešamos papīrus, jo man šķita, ka vajadzētu apgriezt tikai porcijas, nevis visu. Jolanta paziņoja, ka viņu firma uzņemsies visus pienākumus, līdz ar to mežsarga apmeklējums nav bijis – atvedīs līgumu, lai apstiprinātu autentiskumu, atsūtīs naudu man, un tehnika tiks nosūtīta uz mežu. Tomēr es paziņoju, ka lūgšu padomu, un līdz ar to mēs šķīrāmies. Sapratu, ka mežsargs viņai neko nav apdāvinājis, es biju samulsis. Es nesen piezvanīju, izsakot gatavību iztīrīt trīs meža daļas, kas aptver tikai piecus hektārus, kā arī plānoju veikt neatkarīgu novērtējumu, lai noteiktu meža zemes vērtību man. Tādējādi mūsu saites tika pilnībā sarautas. Edmunds paziņoja, ka Jolanta viņu vidū ir slavena, jo viņš rīkos izsoli – uzņēmums, kurš būs gatavs par mežu piedāvāt vislielāko summu, saņems atļauju to cirst.
Naudītes pagastā dzīvojošajam Tālim ir sava pasaka. Viņš paliek nenosaukts, tikai atnākusi sieviete, vaicājot, vai viņš šķirsies no meža. Tālis bija pārsteigts, atklājot, ka speciālistam ir pilnīga izpratne par viņa īpašumu. Atšķirībā no Edmunda viņa ieradās ātri, precīzi nosolot sešdesmit tūkstošus par pieciem hektāriem Tāļa meža ar dārgajām priedēm un bērziem. Tālis prātoja par piedāvājumu, bet kaimiņš, kurš ieteica nesteigties, sniedza roku. Tālis konsultējās arī ar savu mežsargu, kurš ieteica mežu izsolīt par iespējami augstāku cenu. Pēc nedēļas viņa atgriežas, sagādādama man sešdesmit septiņus tūkstošus.
Papildus tam, ka viņa dodas mežā, viņa ir šķirojusi koku šķirnes un saskaitījusi malku. Es sajutu kaut ko nepareizu, un tas lika man konsultēties ar objektīvu vērtētāju, lai atklātu realitāti. Es sapratu, ka viņi cenšas mani ievilkt savā tvērienā. Laika gaitā tika piedāvāti astoņdesmit tūkstoši eiro, tomēr es atteicos, tā vietā izvēloties rīkot izsoli. Tuvojoties noslēgumam, milzīgs koka pircēju pulks aplūkoja reljefu, zarus rotāja četru toņu nokrāsas. Galu galā meži tika pārdoti par daudz augstāku cenu, nekā sākotnēji tika prognozēts. Es priecājos, ka viss ir nonācis pie patīkama noslēguma. Uzmanieties, lai sākotnējais priekšlikums netiktu maldināts. Tālis konsultē citus meža īpašniekus, aicinot ieguldīt savu mežu novērtēšanā, jo tikai tad viņi var aptvert patieso lietu stāvokli.
Lai arī mežsargu cieņa ir bijusi šaubīga cauri laikiem, pat bijusī Valsts meža dienesta vadītāja Aina Stašana nelaipni par viņiem izteica savas domas, divi manis uzrunātie mežsargi vēlējās palikt neidentificēti. Mežsaimnieki paziņoja, ka pēdējā laikā šis notikums bijis liecinieks bieži, un daudzi meža īpašnieki pat ieradušies mežniecībā ar pretenzijām. Kādu dienu parādījās kāds saniknots cilvēks no Auru pagasta, kurš žēlojās, ka mežsaimniecība nodevusi viņa īpašumtiesību dokumentus mežstrādniekiem, un viņam tagad meži ir jānocērt. Par to, ko viņš gribēja domāt. Mežsargs uzstāj, ka gadījumā, ja kāds iebrucējs uzbrūk sētai, jābrīdina varas iestādes. Neraugoties uz speciālista apgalvojumiem, ka dialogā ar meža īpašnieku klausīties mežsarga padomu, tas ir izdomājums. “Viduslatvijas mežsaimnekas” saimnieks Matīss Rozītis pat uzdrošinājies mežā meklēt informāciju pie saimniekiem. Saka, ka nevajag padoties, jo viss, kas Rīgas pilsētā jāatrod “Dižozolā”. Teicu, lai brauc uz Rīgu paņemt nepieciešamos datus.”
Pēc tam otrs mežzinis atcerējās pasaku no Auces, kur “Viduslatvijas mežsarga” pārstāvis klauvēja pie kāda meža īpašnieka durvīm, uzdodoties par paziņu un piedāvājot iegādāties mežu. Esmu dzirdējis tikai stāstus par šo cilvēku, kurš nekad nav bijis viņa klātbūtnes iepriecināts, taču es neapšaubāmi būtu viņam nosūtījis sveicienus. Meža zemes reģents paziņoja, ka meža īpašnieku reģistrs ar visām detaļām tiek vests uz divām lapām. Mežsargs stāsta par lielisku mežu Naudītes pagastā, kas pirms pieciem gadiem daļēji pārdota ražas novākšanai slavenajai firmai “Stiga RM”. Ik nedēļu meža īpašniekam nākuši piedāvājumi līdz pat pusmiljonam eiro no tiem, kas vēlas to iegādāties. “Baltu koks”, “Viduslatvijas mežsaimneks”, “Stiga RM”, “Espa” uc Braucam tālāk. Lai gan meža īpašnieki bieži ir saistīti ar noteiktu zāģmateriālu uzņēmumu, tomēr, neskatoties uz brīdinājumiem, meža īpašnieki meklē padomu mežsaimniekiem. Pie kā es varu vērsties?
Aptaujātie mežsaimnieki iesaka cilvēkiem novērtēt mežu un nodot to pārdošanai izsolē, jo, apņemoties ievērot iepriekš sastādīto līgumu, lēmumu vairs nav iespējams atsaukt. Lielauces novadā izveidojās situācija, ka “Miduslatvijas mežsaimneks” noslēdza līgumu, nezinot, vai mežniecība piešķirs mežizstrādes sertifikātu. Nobeigumā firma triumfē neatkarīgi no izvēlētā kursa – ja līgumu vēlas anulēt, jāmaksā barga nodeva, savukārt, pieņemot samazinātu summu, tā būs krietni zem tirgus vērtības,» komentēja mežzinis.
Uz advokāta, Bauskas bāriņtiesas daļas, bijušā Zemgales mežsarga Māra Vaitekūna juridiskā pārstāvja, galda noliktas trīs žēlabas. Viņš runā par varenību, ar pārmetumiem vērsts uz “Viduslatvijas mežsargu”. Diemžēl neviens no pieteikuma iesniedzējiem nav aizstāvējis taisnīgumu. Sākumā kļūdas dokumentos, kas tika iesniegti īpašniekiem parakstīšanai, radīja potenciālu juridisku slazdiņu, tomēr šīs neatbilstības tika novērstas jaunākajos līgumos. Vaitekūns prāto, ka noteikti viņi pievērsuši cienījamo advokātu uzmanību. Viņš ilustrē, ka katrā situācijā ir nemainīgs stāstījums; viņi ierodas pagalmā ar papīriem jau rokās. Viņiem ir enciklopēdiskas zināšanas par kadastra numuriem, apgabaliem, uzskaitēm, adresēm un personas kodiem. Advokāts jautā, no kurienes šīs zināšanas radušās?
Mēģināju sarunāties arī ar Jolantu Oškalni no “Miduslatvijas mežsaimnikas”, bieži slavēju, bet viņa noliedza, sludinot, ka ar presi sarunāsies tikai uzņēmuma vadība. Matīss Rozītis, Jēkaba Rozīša brālis un Latvijas Valsts mežu Zemgales mežsaimniecības izpilddirektora Ilgoņa Rozīša dēls, un māsa Liene Rozīte, Latvijas Valsts mežu meža datu speciāliste, apvieno spēkus ar cienījamiem partneriem no Zviedrijas, Austrijas un Latvijas. Viņi nevienam nav parādā. Rozītis kā uzņēmējs sludināja savas tiesības izsolīt prasīto summu – tomēr peļņa vēl jārēķina. No kurienes viņi iegūst nepieciešamās zināšanas? Mēnesī ir krasi samazinājusies koksnes cena, kritums par četrdesmit eiro par kubu; Tas ir risks, ar kuru mums jāsastopas, jo gan ieguvumu, gan zaudējumu gadījumā kritums ir bijis smags. Iepērkam 10 000 kubikmetru, taču izturam 300-400 tūkstošu eiro deficītu.
Kā mēs varam noteikt godīgas izmaksas jau no paša sākuma? Mēs paredzam koku izmaksas mēnešus iepriekš, radot zemas cenas ilūziju, lai gan patiesībā tas ir taisnīgi attiecībā pret apstākļiem. Mēs sadarbojamies ar cienījamiem sabiedrotajiem no Zviedrijas, Austrijas, Latvijas, un mums nekad nav radušies parādi. Uzņēmējs Rozītis paziņo par tiesībām piedāvāt savu piedāvāto summu, tomēr peļņa vēl jāaprēķina. No kurienes nāk zināšanas? Rozītis atzīmē, ka visi būtiskie fakti bez maksas ir pieejami no vairākiem avotiem, savukārt padziļinātām zināšanām var piekļūt portālā “kadastrs.lv” un zemesgrāmatā – par maksu. Meža eksperti šķērso vietējo teritoriju, sarunās ar iedzīvotājiem vaicājot, piemēram, meža īpašnieka kontaktinformāciju. Mēs cenšamies šūpoties, nopelnīt naudu – tas ir tirdzniecības veids. Noteikti, ka tie, kuriem nav mežsargu, par mums sliktu nerunās, taču, kad mežsargi ir klāt, tas kļūst apmelojoši,” apgalvo Rozītis, pārliecināts, ka mežsargi gūst kukuļus un liek viņa pārstāvētajai kompānijai piesaistīt klientus no mežsargiem. “Viduslatvijas mežsaimnekas” Matīss Rozītis ar mani dalījās priekšstatā, ka te mijas prieks un bēdas.
Lai izprastu tīmeklī pieejamo datu apjomu par meža īpašniekiem un viņu zemes īpašumiem, sarunājos ar Valsts meža dienesta Meža resursu apsaimniekošanas departamenta (VMD) direktora vietnieku Normundu Knētas. Izrādās, ka tīmekļa zināšanu krājums ir plašs un tālejošs. Inventarizācijas ieraksti no jūnija līdz šim ir pieejami visiem caur atvērto datu portālu. Līdz šim pieeja inventarizācijas datiem ir bijusi niecīga, jo meža apsaimniekotājam šādu uzskaites izmaksas ir savās rokās. Tādējādi Aizsardzības ministrijai un valstij nebija nekāda ētiska pamatojuma šos datus izpaust. Pagāja gads, atskārta sapratne, ka mūsu ceļojums ir noslēdzies. Jo bija “VMD ĢIS” – Ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kas bija pilna ar datiem par meža inventarizāciju un aktivitātēm, un daudz ko citu. Ikviens var tai piekļūt, izmantojot tiešsaistes atvērto datu brīnumus. Dati, kas šķērso visu Eiropu.
Tas, ka ‘Latvijas valsts meži’ mājaslapā zibenīgi uzrādīja datus, bija visai intriģējoši. Tiem, kas šķērso mežu, neatkarīgi no tā, vai tie ir ceļotāji, īpašnieki vai pircēji, šī lieliskā, bezatlīdzības prece ir ideāla. Katrā mežainā reģionā atrodas vairāk nekā 180 pļavu, taču mēs esam atvēruši sabiedrībai tikai 35. Knēts uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nevienā no laukiem nebūtu sensitīvas informācijas, piemēram, vārdi, uzvārdi, adreses vai personas kodi. Sākumā plāns bija atjaunināt krājumu uzskaiti katru gadu, taču tagad viņi ir vienojušies, ka to darītu reizi ceturksnī. Ņemot vērā “LVM”, visticamāk, viņi piekritīs ikgadējai atjaunināšanai, taču tas prasa procesu automatizēt, lai nebūtu nepieciešams roku darbs. Sensitīvu informāciju var atklāt legāli, par noteiktu cenu, no citiem avotiem. Ja ir zināms konkrētā īpašuma kadastra numurs (kuru bez maksas var viegli uzzināt mājaslapā kadastrs.lv), tad, iemaksājot nelielu summu zemesgrāmata.lv, var iegūt visu nepieciešamo informāciju, lai noslēgtu līgumu par īpašumu. īpašums – ieskaitot personas kodu, īpašnieku un adresi. Skaists skats. Laimīgs prieks. Zināšanas. Knēts nevarēja izskaidrot citus ceļus, kā iegūt konfidenciālu informāciju par meža īpašniekiem, taču viņš atzina, ka sistēmas uzlaušana vienmēr ir iespējama, un meža mērnieki, kuru ir gandrīz 800, bez pārraudzības pār viņu morāli, var tikt pakļauti mežam. pircēji. Turklāt mežsaimniecībā vai pašā VMD var būt personas, kas nopludina datus.
Normunds Knēts atceras mierpilnas pārpilnības laiku, kad tika veikta “dabiskā skaitīšana”, kam sekoja uzņēmumu rašanās, kas mēģināja pierunāt meža īpašniekus šķirties no mežiem. Ja tu nerīkosies, tad zeme tiks nosodīta. Šīs meža īpašnieku zināšanas nevarēja iegūt citur – tikai iefiltrējoties sistēmā, no pašiem tuksneša uzraugiem vai no Dabas aizsardzības pārvaldes. Lai gan nevienam tas nebija piederīgs, DAP iesniedza prasību pret viņiem par viņu atklātajiem noslēpumiem. N. Knēts arī sacīja, ka meža īpašniekiem nevajadzētu mežsaimniekus iesaistīt tirgus attiecībās, jo tas “varētu būt bīstami. Īpašniekiem jānosūta ielūgums visām mežizstrādes firmām, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu. Mierinājumu meklējiet Meža konsultāciju servisa centrā Ozolniekos, kur meža izsoles un vērtēšana notiek rūpīgi.
