Tad pārbauda, vai ir mēles aplikums, kāda ir tās forma, kustīgums, vai tā nav pietūkusi, vai ir kāds veidojums. Protams, pēc mēles izskata vien diagnozi nenosaka, bet nosūta uz izmeklējumiem.
– Uz mēles slimības pazīmes parādās visātrāk. Reizēm paiet pat vairāki gadi, kamēr slimība izpaužas un to iespējams pierādīt ar tradicionālajām diagnostikas metodēm, – liecina ārstu prakses “Aparmita plus” ājurvēdas konsultantes un ģimenes ārstes Ilonas Ābeles-Šrenkas pieredze.
Uzziņa
Vesela cilvēka mēle ir viegli sārta, mitra un viendabīga. Var būt neliels aplikums, bet tas nedrīkst būt pārmērīgs vai nedabiskā krāsā. Virsmā nav jābūt plaisām, rievām un citiem defektiem.
Mitra un kustīga?
Tāpat kā seja un deguns, arī mēle katram nedaudz atšķiras. Ājurvēdā atzīst, ka tā ir īpatnība, pēc kuras var spriest par cilvēka rakstura īpašībām, domāšanas veidu, pasaules uztveri un iespējamām slimībām. Spica mēle ir vātas tipa cilvēkiem, liela un apaļa raksturīga kaphas pārstāvjiem, bet pitām tā ir pareizas formas, taču paplāna un ar tendenci veidoties iedzeltenam aplikumam.
Mazkustīga un stīva mēle var liecināt par insultu, bet tās trīcēšana vai galiņa liekšanās uz vienu vai otru pusi – par nervu sistēmas darbības traucējumiem.
Mēle sajūt garšu tikai tad, ja ir mitra. Tās sausums vedina domāt par šķidruma trūkumu organismā vai nervu sistēmas darbības traucējumiem un var rasties, arī lietojot atsevišķus medikamentus, kam piemīt nelāgā blakne. Mēles pietūkums liecina par pārmērīgu toksīnu un gļotu izdalīšanos, bet zobu nospiedumi uz tās – par nervu sistēmas darbības traucējumiem.
Sārta un viendabīga?
Saslimstot var mainīties mēles krāsa. Aveņsārta, it kā pulēta mēle liecina par vielmaiņas problēmām, B12 vitamīna deficītu. Bāla mēle vēsta par dzelzs trūkumu organismā, bet tās zilganīga nokrāsa – par iespējamu sirdsslimību.
Tā sauktās ģeogrāfiskās mēles virsmā veidojas rievas, kas liecina par hroniskiem barības uzsūkšanās traucējumiem organismā, ko Rietumu medicīnā sauc par malasorbcijas sindromu.
Aplikums uz mēles veidojas ne tikai slimības, bet arī ēdiena, dzēriena un smēķēšanas dēļ. Svarīga ir gan tā krāsa, gan daudzums, gan izvietojums, taču jebkurā gadījumā rodas nepatīkams aromāts un reizēm arī nelāga garša mutē. Aplikumam mēdz būt arī dažāda forma, piemēram, resnās zarnas slimības gadījumā tas veidojas ieloka veidā, līdzīgi šā orgāna novietojumam ķermenī.
Dzeltens aplikums rodas, ja ir žults disbalanss. Pelēcīgs raksturīgs nervu sistēmas darbības un motorikas traucējumu gadījumā. Savukārt balts aplikums liecina, ka aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot pietiekami daudz gremošanas fermentu, kā arī pārmērīgi izdalās gļotas un toksīni.
Pamanot uz mēles čūliņas, svarīgi precīzi izvērtēt to atrašanās vietu un noskaidrot, kāpēc pastiprināti veidojas toksīni un rodas tik spēcīgs iekaisums. Tās var liecināt arī par herpesvīrusa infekciju.
Ja mēle ir iekaisusi, saplaisājusi un pietūkusi, uz tās izceļas garšas kārpiņas, kas bez mikroskopa parasti nav saskatāmas. Slimības dēļ var būt traucēta garšas uztvere.
Kurš orgāns sasirdzis
Noteiktās vietās uz mēles projicējas jeb atspoguļojas iekšējie orgāni. Pēc mēles viduslīnijas var spriest par problēmām mugurkaulā. Ja tā ir vienmērīga un taisna, mugura ir vesela. Ja līnija ir robota tuvu mēles saknei, varētu būt sūdzības par sāpēm muguras lejasdaļā, bet izliekumi tuvāk tās galam liecina par vainu kakla zonā.
– Pacients reizēm brīnās, kā es zinu par muguras sāpēm, taču šī pazīme nemēdz pievilt. Atliek tikai veikt rentgenu vai magnētisko rezonansi, lai precizētu diagnozi, – stāsta Ilona Ābele-Šrenka.
Saslimstot noteiktu orgānu projekcijas vietās uz mēles mēdz veidoties apsārtums vai biezāks aplikums. Skatoties spogulī, labajā pusē no viduslīnijas tuvu tās galam atspoguļojas labā plauša, bet kreisajā – kreisā. Pēc aplikuma pastiprinātas veidošanās noteiktā vietā ārsts spriež par saslimšanu ar plaušu karsoni. Savukārt starp šiem punktiem uz pašas viduslīnijas atrodas sirds zona.
Nieru zona ir tuvāk mēles saknei: labajā pusē labā niere, bet kreisajā – kreisā. Netālu no mēles saknes pa viduslīniju projicējas zarnas, mēles vidū – aizkuņģa dziedzeris, bet starp to un sirdi – kuņģis.
Mēli vajag tīrīt
Mēle ir īsta paradīze dažādiem mikrobiem, tāpēc tās tīrīšanai jākļūst par mutes dobuma kopšanas neatņemamu sastāvdaļu. Tas ir svarīgi ne tikai zobu un gremošanas sistēmas, bet visa organisma veselībai.
Reizēm, tikai veicot šo higiēnas procedūru, var pamanīt uz mēles sakrājušos aplikumu. Lai atbrīvotos no toksīniem, kas sakrājušies naktī, mēli ieteicams tīrīt no rīta pirms zobu mazgāšanas.
Ilona Ābele-Šrenka uzskata, ka ar zobu birstēm, kuru otrā pusē ir rievota virsma mēles tīrīšanai, nevar panākt ideālu rezultātu. Viņa iesaka izmantot speciāli šim nolūkam paredzētos tīrītājus, kas atgādina stīpiņas, vai arī sudraba karoti, jo šim metālam piemīt dezinficējoša un antibakteriāla iedarbība.
Ja cilvēks saslimis, aplikums veidojas pastāvīgi, tāpēc nav pamata bažām, ka mēles tīrīšana traucēs ārstam noteikt diagnozi.
Avots:
