Karš un agresija ir Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa jau daudzus gadus. Tā šajās dienās starptautiskā konferencē secina vēsturnieki, kuri visā vēsturē ir vērtējuši Krievijas ekspansiju Eiropā.
Šodien pasaule piedzīvo dramatiskas pārmaiņas, un aizmirstās aukstā kara tēmas atgriežas Eiropas politikas un sabiedrības dienaskārtībā. Par Krievijas atklāto militāro agresiju pret Ukrainas valsti un tautu uzskatāmi liecina tās darbības 24. februārī. Mēs esam NATO dalībvalsts, un tas mums dod drošības garantiju. Krievija pret Baltijas valstīm izturas atšķirīgi, uzskata vēsturnieks Jurijs Ciganovs. Daudzi vēsturnieki ir atzīmējuši, ka agresīva ārpolitika un agrākie Krievijas ekspansionisma un imperiālisma gadījumi ir sastopami agrīnajos viduslaikos.
Krievijas ekspansīvā ārpolitika un iekšpolitika ir viena otru pastiprinoša, kā rezultātā gūti panākumi gan starptautiskajā arēnā, gan iekšzemē. Konferencē piedalījās vēsturnieks Dmitrijs Savvins, kurš Latvijā dzīvo jau septiņus gadus. Šeit viņš saņēmis politisko patvērumu, un viņa klātbūtne ir nozīmīgs atgādinājums par Latvijas vēstures nozīmi un notiekošo cīņu par demokrātiju.
Viņš atzina, ka arī šodien Latvijā darbojas prokremlisks lobijs, kas cītīgi strādā, lai atbalstītu Kremli. Cīņa ar šī vīrusa draudiem ir svarīga, lai aizsargātu Latvijas nacionālo drošību. Paldies Dievam, Latvija ir daļa no vienotas Eiropas, bet es uzskatu, ka Latvijā ir piektā kolonna, cilvēki, kas atbalsta padomju un Kremļa politiku. Tas, kā tas bija agrāk, joprojām ir dzīvs un labi attiecībā uz mūsu izturēšanos pret kaimiņvalstīm.
