Viņa, uzzinot par to, ka vairs nedzīvos ilgi, sastādīja sarakstu ar lietām, kas viņai ir svarīgas – ar to viņa vēlējās palīdzēt saviem draugiem un ģimenei. Lai arī viņas dienas tika skaitītas, Džesa veltīja laiku tam, lai paņemtu pildspalvu un papīra lapu, un sarakstītu tik iedvesmojošu sarakstu. Tajā bija iekļautas arī lietas, ko viņa vēlētos izdarīt pirms savas Nā*es.
Sirdi plosošais saraksts iekļauj tādas lietas kā “pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni + draugiem”, “rakstīt savu dienasgrāmatu” un “aizstāt slikto ar labo”.
Viņa sarakstā iekļāva arī to, ka viņa vēlas “lasīt un klausīties, runāt, rakstīt, zīmēt un veidot mūziku”.
Džesa saka: “Tas ir tas, kas padara mūs laimīgus, es ticu, ka tas arī ir laimīgas dzīves noslēpums: būt laimīgam, darīt kaut ko un būt vienam pret otru tik labiem, cik vien tas ir iespējams”.
Šī rīcība iedvesmoja Džesas ģimeni nodibināt ziedojumu mājaslapu, lai palielinātu ziedojumus vēža slimniekiem. Gadu pēc tam, kad Džesai tika atklāts vēzis, viņa nomira.
Viņas labākā draudzene par Džesu saka: “Džesa bija tik laimīga un pozitīva persona. Viņa nekad nesūdzējās. Viņa neapjauta, ka vēzis ir kas nopietns tad, kad viņai tas tika diagnosticēts. Pēc ārstēšanas viņa domāja, ka viss būs kārtībā – tomēr vēzis atgriezās, un tad viņai bija palikušas tikai septiņas dienas. Viņa nomira savas mammas un tēva rokās.”
Avots: www.dailymail.co.uk