– Viņš jau tuvojas, mans dēliņš! – Olga iesaucās, stāvot pie virtuves loga.
Viena no zaglēm ātri devās uz mājokļa izeju, saprotot, ka šīs ir beigas, jo viņa nevēlējās atkal nokļūt cietumā. Otra līdzdalībniece turpināja stāvēt istabā. Vecenīte pamanīja, kā viņa sāk raudāt.
– Kāpēc tu raudi? – Olga viņai jautāja un viņai atdeva visu naudu.
– Nu, ja tā, tad iesim vakariņās, – uzaicināja večiņa.
– Ak, piedodiet, – jaunā sieviete caur asarām teica, – Es uzaugu bērnunamā, mums draudēja šausmīgs sods par zādzību. Es negribēju tevi aplaupīt.
Pārsteigta par tik patiesu grēku nožēlu, vecā sieviete uzdeva jautājumu:
– Kas tevi lika šādi rīkoties?
– Mani sauc Nastja. Dienu un nakti nācās mazgāt grīdas veikalā, jo nebija kur citur kur iet strādāt. Kad veikala īpašnieki man atņēma pasi, tur radās iztrūkums. Man kaut kur bija jāstrādā, tāpēc sazinājos ar senu draudzeni.
Tad Nastja nokrita uz ceļiem vecās sievietes priekšā, lūdzot viņu nenodot.
– Neuztraucies. Mans dēls nomira pirms pāris gadiem. Viņš toreiz aizturēja bīstamu noziedznieku, – Olga Anatoļevna teica un piecēla kājās jaunieti, sakot – tu vari palikt pie manis.
Večiņa sieviete ielēja Nastjai krūzē tēju.
– Bet es grasījos tevi aplaupīt, es neesmu tavas laipnības cienīga, neizpratnē sacīja zagle
– Tu nožēlo grēkus, ar to pietiek,” vecmāmuļa viņu mierināja.
Kopš tā laika Nastja palika dzīvot pie Olgas, palīdzot viņai it visā. Bet vecenīte caur dēla sakariem “aizrakās” līdz veikalam, kur pret jaunieti izturējās netaisnīgi. Nastjai tika atgriezta pase.
Lasi vēl: “Latvijas Gāze” dalās ar svarīgu ziņu mājsaimniecībām: ”Mēs ņemam vērā šo”
Jauniete bija ļoti priecīga, jo tagad varēja atrast sev labu darbu un turpināt studijas. Vakaros Nastja un Olga kopā dzēra tēju, pateicoties viena otrai par palīdzību. Vecā sieviete priecājās, ka jauniete ir atteikusies no zagšanas un atgriezusies normālā dzīvē.
