Zelta cenas ir sasniegušas jaunu visu laiku augstāko līmeni, ko nosaka gaidas par zemāku procentu likmju vidi un pieaugošais pieprasījums pēc drošiem aktīviem.
Turpretī parastie metāli, piemēram, varš, joprojām ir vāji, galvenokārt lēnās ekonomiskās izaugsmes dēļ lielākajās valstīs, īpaši Ķīnā.
Gan tūlītējā zelta, gan nākotnes līgumu cenas piektdien pieauga līdz jaunam rekordam, pieaugot gaidām, ka centrālās bankas apņemsies samazināt procentu likmes līdz gada beigām. Zelta tūlītējā tirgus cena pirmo reizi vēsturē pārsniedza 2500 ASV dolāru (2264 eiro) par unci, savukārt zelta nākotnes līgumu cena pagājušās nedēļas pēdējā tirdzniecības dienā pakāpās virs 2540 ASV dolāru par unci. Pirmdienas Āzijas sesijas laikā cenas svārstījās aptuveni līdzīgā līmenī.
Turpretī parastie metāli, piemēram, varš, saglabājās vājš ekonomisko bažu dēļ. Vara nākotnes līgumu cena augusta sākumā noslīdēja līdz piecu mēnešu zemākajam līmenim – 3,93 ASV dolāriem (3,56 eiro) par mārciņu, bet pirmdien piedzīvoja nelielu atkopšanos līdz 4,18 ASV dolāriem (3,79 eiro) par mārciņu, ko noteica vājais pieprasījums Ķīnā.
Pēdējo trīs mēnešu laikā zelta nākotnes līgumi ir sadārdzinājušies par 5%, bet vara nākotnes līgumi ir samazinājušies par 18%. Nesenā zelta un vara tendenču atšķirība liecina, ka investori meklē drošus aktīvus, vienlaikus atbrīvojoties no izaugsmi veicinošām izejvielām, ņemot vērā bažas par pasaules ekonomiku.
Makroekonomiskie apstākļi liecina, ka centrālās bankas ir ceļā uz monetārās politikas mīkstināšanu sakarā ar patēriņa cenu samazināšanos un ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanos. Zelta cenas ir apgriezti proporcionāli saistītas ar ASV dolāra vērtību un procentu likmēm.
Pirmkārt, tā kā zelta cena tiek noteikta ASV dolāros, vājāks ASV dolārs padara zeltu lētāku citās valūtās, tādējādi palielinot dārgmetāla pieprasījumu. Otrkārt, zemākas procentu likmes padara mazāk pievilcīgus procentus nesošos aktīvus, piemēram, skaidru naudu, savukārt zelts kļūst pievilcīgāks kā vērtības nesējs.
Zelta cenu kāpuma katalizators, iespējams, bija piektdien publicētie neapmierinošie ASV nekustamā īpašuma tirgus dati, kas liecināja, ka jūlijā uzsākto mājokļu iegāde sarukusi par 6.8% līdz četru gadu zemākajam līmenim un mājokļu atļauju skaits samazinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas.
Neapmierinošie dati vēl vairāk pastiprināja varbūtību, ka Federālo rezervju sistēma septembrī un vēlāk sāks samazināt procentu likmes.
Pagājušajā nedēļā gan Apvienotā Karaliste, gan ASV publicēja vēsākus, nekā gaidīts, inflācijas datus par jūliju, tādējādi veicinot pazīmes, kas liecina par zemāku procentu likmju vidi šajās lielākajās valstīs.
Turklāt Jaunzēlandes Rezervju banka negaidīti pirmo reizi kopš pandēmijas negaidīti samazināja procentu likmi. Banka šogad paredz vēl vairāk samazinājumu, krasi mainot savu toni salīdzinājumā ar iepriekšējo sanāksmi sakarā ar strauji pasliktinājušos iekšzemes tautsaimniecības stāvokli.
Ķīnai kā nozīmīgai vara piegādātājai un patērētājai ir būtiska loma kritisko metālu tirgus tendenču veidošanā.
Vara cenu kāpumu šā gada sākumā noteica Ķīnas ražošanas samazinājums, ko izraisīja strauja vara apstrādes maksu samazināšanās.
Tomēr pēdējo mēnešu vājie ekonomiskie dati no Ķīnas kopā ar globālo tirgus satricinājumu, ko izraisīja bažas par ASV recesiju, 8. augustā vara cenas samazinājās līdz piecu mēnešu minimumam.
Neraugoties uz neseno tirgus noskaņojuma uzlabošanos, kas pagājušajā nedēļā izraisīja vara cenu kāpumu, gaidāms, ka Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā notiekošais vājais temps turpinās ietekmēt pieprasījumu. Tomēr ASV dolāra vājināšanās var palīdzēt daļēji kompensēt šo kritumu.
Ilgtermiņā vara cenas, visticamāk, saglabāsies augšupejošā tendencē. Tas ir būtisks atjaunojamās enerģijas, elektrisko transportlīdzekļu un mākslīgā intelekta tehnoloģiju resurss.
