Zelts turpina svārstīties tuvu visu laiku augstākajām vērtībām, ko nosaka vājāks ASV dolārs, neskaidras globālās ekonomikas perspektīvas un pieaugošā ģeopolitiskā spriedze. Nav pazīmju, ka kāpums varētu palēnināties, jo gaidāmie centrālo banku lēmumi var vēl vairāk palielināt pieprasījumu.
Pirms šonedēļ gaidāmajiem centrālo banku lēmumiem par galvenajām procentu likmēm zelta cenas svārstījās tuvu visu laiku augstākajām vērtībām. Pagājušajā piektdienā zelta nākotnes līgumi pirmo reizi pārsniedza 2600 ASV dolāru (2360 eiro) par unci un, neraugoties uz nelielu kritumu, pirmdien šo līmeni saglabāja.
Tikmēr tūlītējā zelta cena sasniedza augstāko līmeni – 2589 ASV dolārus par unci, bet otrdienas Āzijas sesijas laikā samazinājās līdz 2577 ASV dolāriem (2340 eiro). Pēdējo septiņu mēnešu laikā dārgmetāls ir strauji palielinājies, kopš martā pārvarēja kritisko 2 080 ASV dolāru (1889 eiro) robežu, iegūstot vairāk nekā 500 ASV dolāru (454 eiro) par unci jeb 24 %.
Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trīs galveno centrālo banku – Federālo rezervju bankas, Anglijas Bankas un Japānas Bankas – lēmumiem par procentu likmēm. Zelts, visticamāk, arī turpmāk būs uzmanības centrā, jo joprojām pastāvošā nenoteiktība saistībā ar pasaules tautsaimniecības izaugsmi varētu vēl vairāk ietekmēt tā dinamiku.
ASV dolāra indekss (DXY), kas mēra zaļās naudas vērtību attiecībā pret sešu galveno valūtu grozu, kopš aprīļa augstākā līmeņa ir samazinājies par 5,7 %, nokrītoties nedaudz virs 100, kas ir līmenis, kāds nav novērots kopš 2023. gada decembra.
Pēdējās trīs nedēļas dolāra indekss ir svārstījies tuvu šim zemākajam līmenim, jo pieaug cerības, ka trešdien gaidāmajā sanāksmē Federālo rezervju sistēma ievērojami samazinās procentu likmi par 0,5 %.
100 līmenis ir kritisks psiholoģiskais slieksnis USD indeksam. Ja tas nokritīsies zem šīs atzīmes, ASV dolāra vērtība, visticamāk, vēl vairāk vājināsies, potenciāli veicinot vēl vienu zelta cenu kāpumu.
Tas skaidrojams ar zelta cenu un ASV dolāra vērtības, kā arī procentu likmju apgriezto attiecību. Vājāks dolārs padara zeltu pieejamāku citās valūtās, tādējādi palielinot pieprasījumu.
Turklāt zemākas procentu likmes mazina tādu procentus nesošu aktīvu kā skaidra nauda pievilcību, padarot zeltu par pievilcīgāku vērtības nesēju.
Turklāt Japānas Bankas monetārās politikas stingrināšanas progress varētu stiprināt Japānas jenas kursu un vēl vairāk vājināt ASV dolāra kursu. Tas varētu izraisīt lielāku tirgus svārstīgumu un lielāku pieprasījumu pēc tādiem drošiem aktīviem kā zelts.
Zelts tiek plaši uzskatīts par tradicionālo drošā patvēruma aktīvu, kas pazīstams ar to, ka saglabā vai palielina savu vērtību ekonomiskās nenoteiktības, tirgus svārstīguma vai ģeopolitiskās nestabilitātes periodos.
Nesenie notikumi, piemēram, konflikti Tuvajos Austrumos un notiekošais karš Ukrainā, vēl vairāk veicinājuši šo nenoteiktību, veicinot pieprasījumu pēc zelta.
Arī globālajai ekonomiskajai situācijai bijusi izšķiroša nozīme tā cenu kāpuma veicināšanā. Kā uzsver Pasaules zelta padome: “Arvien sarežģītākā ģeopolitiskā un finanšu vide padara zelta rezervju pārvaldību, ko veic centrālās bankas, aktuālāku nekā jebkad agrāk.”
Centrālajām bankām atsakoties no agresīvas procentu likmju paaugstināšanas, pastiprinājušās bažas par tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos un iespējamu recesiju. Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze kopā ar darba tirgus vājināšanos un patēriņa izdevumu samazināšanos vēl vairāk pastiprināja satraukumu.
- gadā daudzas Rietumvalstu centrālās bankas pēkšņi apturēja kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas un uzsāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanu, lai cīnītos ar inflāciju. Tomēr cīņa ar inflāciju notika uz tautsaimniecības izaugsmes rēķina, īpaši eiro zonā.
Investoru nervozitāte ir pastiprinājusies attiecībā uz ASV tautsaimniecības spēju panākt “mīksto piezemēšanos”, jo jaunākie dati liecina par ievērojamu darba tirgus palēnināšanos.
Bažas pastiprināja arī ASV valdības 10 gadu un 2 gadu valsts kases vērtspapīru ienesīguma likmju īsa inversija pagājušajā mēnesī, kas parasti liecina par gaidāmo recesiju. Federālo rezervju sistēmas veikts būtisks procentu likmju samazinājums varētu liecināt par steidzamu nepieciešamību samazināt procentu likmes, reaģējot uz tautsaimniecības stāvokļa pasliktināšanos.
Ekonomisko un ģeopolitisko faktoru kombinācija, visticamāk, saglabās zeltu kā drošu ieguldījumu iespēju priekšplānā.
