Pret ķiplokiem cilvēki vienmēr izturējušies diametrāli pretēji. Ja ēģiptiešu priesteri un Romas patricieši tos uzskatīja par “necienīgiem” (romieši ķiploku bija pat iesaukuši par “smirdīgo rozi”), tad Āzijas valstīs ķiplokus dievināja, piedēvējot tiem ne tikai dziednieciskas, bet arī pārdabiskas spējas.
Latīniski par Allium sativum sauktā auga sakarā tiek piesaukti gan vampīri, gan ļaunie gari un pat īpašā funkcija cīņā pret profašistisko diktatūru Grieķijā. Jāteic, ka, laikam ritot, auga mistiskās īpašības pakāpeniski mazinās, toties dziednieciskās – joprojām tiek atzītas, augstu vērtētas un pat atklātas jaunas.
Ķiplokos ir daudz fitoncīdu, kuru vidū par svarīgāko tiek uzskatīts allicīns – viela, kas nav draudzīga stafilokokiem, streptokokiem, salmonellām un citiem mikrobu pasaules nešķīsteņiem. Tautas medicīnā ķiploks ir priekšējās rindās cīņā pret mikrobiem, vēža profilaksei un sirds stiprināšanai.
Šķir nākamo lapu un uzzini, kā tas palīdz risināt šīs veselības likstas!