1. Cilvēkiem parasti šķiet ļoti nepatīkami, ka mēs komentējam apskates laikā notiekošo. Vienmēr nākas paskaidrot, ka mēs esam mediķi, un tāds nu ir tas mūsu darbs. Taču ir arī cilvēki, kuriem patīk, ka mēs visu stāstām detaļās. Pārsvarā tie ir ļoti īpatnēji cilvēki.
2. Mūsu darbs ir bīstams un grūts. Reizēm nākas redzēt ko tādu, par ko kauns pat runāt, nemaz nepieminot smakas un visādas kaites.
3. Mūsu darbs pieprasa īpašu izturību, jo mēs nedrīkstam nevienā brīdī izrādīt savas emocijas. Kad, piemēram, pacients zem drēbēm nenēsā apakšveļu vai arī nēsā autiņbiksītes. Visādi mēdz gadīties…
4. Pēc kāda laika neviens ginekologs, ieraugot dzimumorgānus, vairs nesarkst.
5. Reizēm dzimumogrānos iespējams atrast visneparastākās lietas. “Greja piecdesmit nokrāsas” nobāl uz mūsu darba fona.
6. Daži cilvēki ilgi neapmeklē ginekologu vai andrologu tikai tādēļ, ka viņiem ir kauns. Rezultāts – ne visai iepriecinošas diagnozes.
7. Reizēm nākas izmeklēt arī savus kolēģus.
8. Erekcija vīriešu apskates laikā gadās reti, bet tomēr gadās.
9. Mēs nevaram pilnvērtīgi strādāt, ja Jūs mums nestāstāt visu, kā ir. Lai mēs varētu palīdzēt, Jums jāstāsta, kā un ar ko to darījāt.
10. Mums ļoti bieži nākas saskarties ar pacientiem, kurus partneri ir krāpuši. Tādos brīžos mēs strādājam teju kā psihologi.
11. Daudzi no mūsu pacientiem ir nepilngadīgi, tādēļ reizēm mums nākas zvanīt viņu vecākiem.
12. Pēc visa lasītā un redzētā, Jūs noteikti šaubāties sava biedra lojalitātē.
Ginekologi ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs, tādēļ nav nepieciešamība kaunēties. Droši vērsieties pēc palīdzības, ja tāda ir nepieciešama, jo tieši tam viņi ir domāti.
Padalieties ar šo rakstu!
