1. Ieslēdzies
“Es dzīvoju Ņujorkā un satikos ar puisi no Sanfrancisko, kuru biju iepazinusi draudzenes kāzās. Mēs netikāmies bieži attāluma dēļ, bet bijām izdomājuši sarīkot fantastisku randiņu hotelī – bijām izdomājuši punktu pa punktam, kā pavadīsim vakaru.
Norunātajā laikā ierados hotelī – uzvilkusi melnu kleitu, augstpapēžu kurpes un burvīgu kaklarotu, bet, kad hoteļa darbinieks centās sazvanīt viņu, lai nāktu lejā, viņš necēla klausuli. Mēģinājām vairākas reizes, aizgājām līdz pat viņa istabai, bet atbildes nekādas.
Biju apkaunota – hoteļa darbinieks pat teica: “Zinu, ka ir grūti to dzirdēt, bet viņš tevi uzmeta. Ja viņš vēlētos būt šeit, tad viņš būtu.” Es biju pilnīgi satriekta un apkaunota – izskrēju ārā no hoteļa un aizbraucu mājās. Ap pusnakti saņēmu īsziņu: “ Ak, dievs, piedod – es biju pārguris un turpat nejauši aizmigu, lūdzu, brauc atpakaļ!” Bet bija jau par vēlu.
Nākamajā dienā satikāmies uz brokastīm, viņš lūdza piedošanu, es noticēju, bet tik un tā…”
2. Restorāna burvība
“Es vienmēr esmu bijusi ieķērusies puisī no vidusskolas laikiem. Četrus gadus pēc bijām to pabeiguši, viņš pēkšņi man atrakstīja facebook, ka vēlas ar mani satikties, jo atbrauks uz Ņujorku uz nedēļas nogali. Manā galvā šaudījās miljoniem domu: “Ārprāts, tas būs brīnišķīgs kāzu stāsts” – tā es domāju. Visu nedēļu sarakstījāmies ar īsziņām, runājām par parastām, ikdienišķām lietām, bet vienmēr saraksti nobeidzām ar “nevaru sagaidīt piektdienu”. Viņš bija rezervējis galdiņu ideālā, romantiskā restorānā – viegls apgaismojums, tumša koka mēbeles, džeza mūzika – viss, kas vajadzīgs. Piektdienas vakarā, kad izkāpu no mašīnas, viņš mani sagaidīja un teica: “Klau, es zinu, ka tas ir pēdējā brīdī, bet mani draugi sēž tepat kafejnīcā pāri ielai – varbūt pievienosimies viņiem? Sen neesmu viņus saticis.” Nebija, ko teikt, bet es piekritu. Kas tad tik slikts tur var būt. Izrādījās, ka “kafejnīca pāri ielai” ir sporta bārs. Alus, vistas spārniņi, skaļi bļaujoši vīrieši – tāds bija mans “burvīgais randiņš”, un vakara beigās viņš mani pat nenoskūpstīja..”
3. Kokteiļu izgāšanās
“Es satikos ar šo puisi aptuveni divus mēnešus. Viņš mani uzaicināja uz kokteiļu bāru pavadīt burvīgu vakaru. Bet, tā kā viņš bija bārmenis, mēs varējām būt tikai viņa bārā – man tas likās romantiski.
Kad es atnācu uz satikšanos, viņš izskatījās ļoti dīvaini, tādēļ jautāju, kas noticis. Viņš atbildēja: “Mums vairs nevajadzētu satikties.” Es biju ļoti izbrīnīta, bet jautāju, kāpēc. Uz to viņš teica: “Es esmu puisis uz diviem mēnešiem, un nu ir pagājuši divi mēneši.” Vēl joprojām esmu šokēta.”
Ļoti izdomāti un neīsti stāsti! Bravo!