- Neviens nav spējīgs mācīties, kad izjūt bailes.
Dr. Brūsa Liptona (Dr. Bruce Lipton) pētnieciskais darbs parāda, ka tas ir bioloģiski neiespējami iemācīties kaut ko jaunu un attīstīt prāta spējas, kad cilvēks izjūt bailes. Baiļu situācijās cilvēks izjūt adreanalīnu, kas izraisa nepieciešamību cīnīties un aizstāvēties kā arī kortizols ieplūst asinīs un smadzeņu šūnās. As**s plūsma tiek novirzīta uz cilvēku ekstremintātēm un tiek noslēgta domāšana ar smadzeņu priekšējo daļu, lai varētu pieņemt instinktīvākus lēmumus, situācijās, kad nejūtamies nedroši. Ja Jūs vēlaties, lai Jūsu bērns apgūst jaunas zināšanas un attīsta domāšanu, tad pēc iespējas vairāk samaziniet baiļu sajūtu bērnā.
- Pēršana samazina Jūsu morālo ietekmi pār bērnu.
Ir zināms pieņēmums, ka “visas ietekmes pamatā ir attiecības”. Kad Jūs domājat par cilvēkiem, kuriem Jūs uzticaties, kurus Jūs klausāt un, kuriem lūdzat padomu, tie ir tie cilvēki, kuri Jūs ir atbalstījuši un iedvesmojuši. Jūs nedodaties pēc atbalsta pie cilvēkiem, kuri Jūs aizskar vai fiziski, vai morāli. Vai vēlaties, lai bērns Jūsos ieklausītos? Tad Jums ir jāpārtrauc bērnu pēršana, pat tad, ja tas ir “viņu pašu labā”.
- Pēršana bērniem māca melot, lai nesaņemtu sodu un viņi sāk no Jums izvairīties.
Kad Jūs domājat par sodu, tad lielākoties bērns neuzlabo savu uzvedību, izņemot situācijas, kad bērns ir kopā ar soda izpildītāju. Lielākā daļa cilvēku uzvedas kā viņi vēlas, ja vien nepastāv liels risks, ka viņu sliktā uzvedība varētu tikt atklāta. Sods māca bērnus izvairīties no vecākiem, kas viņiem asociējas ar soda saņemšanu.
Vēsturē bija laiks, kad cilvēku galvassāpes tika “ārstētas” ar cauruma izurbšanu galvā, lai ļaunie gari varētu tika ārā. Bija arī laiks, kad sūtījām ziņas ar zirgu pasta vai telegrāfa palīdzību. Tajos laikos tie bija labākie, cilvēkiem zināmie, līdzekļi kā šīs lietas darīt.
Šobrīd ir 2015 gads, kad mums vairs nav jāper savi bērni, lai ļautu viņiem saprast, ka kaut kas viņu uzvedībā mūs neapmierina. Tagad mēs varam aizstāt sodu ar māku komunicēt tādā veidā, kas bērnam ļauj saprast un mācīties no savām kļūdām. Tas , ka pēršana ir piekopta agrāk un, ka tā ir bijusi norma, nav labs iemesls, lai praktizētu šo metodi arī mūsdienās.
No Latīņu valodas vārdam disciplīna sakne ir “mācīt”, savukārt vārdam sodīt sakne Latīņu valodā ir “nodarīt sāpes”.
Mēģināsim piekopt daudz humānākus veidus kā mācīt saviem bērniem, kas ir “pareizi” un, kas “nepareizi”, tā vietā, lai nodarītu viņiem sāpes. Par to viņi Jums būs pateicīgi, viņu bērni Jums būs pateicīgi kā arī bērnu bērni būs Jums pateicīgi!
Vienmēr atceros savu pirmo un vienīgo pērienu,biju rātns un paklausīgs puiks un pietika ar siksnas piesolīšanu un ieliksanu kaktā,lai pierautos.bet tad 9.g.vecumā norāvos un sencis no solijumiem pārgāja uz darbiem.lika nolaiat bikses un sprādzēja vaļā siksnu.es šausmàs lūdzu žēlot,bet nekas nelīdzēja.pirmo reiz sajutu siksnu uz dibena.bija sāpīgi un šoks,kauns.brēcu un locijos.bet pēc tam bija tādas bailes,ka vēl ilgi pietika sencim piesolīt siksnu,lai man iestātos paniskas bailex!
Es biju visai palaidnīga un arī skolā mēdzu paslinkot un dabuju regulāri,tētis nepēra,bet toties mama ar žagariem pa pliku dupsi.sākumā brēcu kā aizkauta,bet lielāka,iecirtu lūpu zobos un cietos,bet man liekas tas ka nebrēcu un nelūdzos mamu tikai sakaitināja,un tie jaut.:darīsi vēl tā?pie katra cirtiena.vēl tagad ar mamu sliktas atiecības.un jā,ar draudzenēm peldēties piem.kaunējos braukt,lai nepamana,ka man dibens regulāri,zili strīpains.
Es biju mīlēta un lutināta no senčiem un 3.lielākiem br.un tapēc laikam biku izlaista.sāku palaistu muti u.tt.līdz 12.g vecumā sencis,kas pat draudējis pērt nebija nolika pār celi un boslānija ar siksnu.voi sāpēja,brēcu,bet bija arī šoks,pēc tam arī pirmo reiz kaktā ielika.pēc tam gan šad tad piesolija siksnu,bet nepēra,bet man ar draudiem pietika,lai iestātos panika
Es arī līdz 9.pat draudus nebiju dzirdējis,tik nostāstus par dakt.bērziņu u.tt.vienreiz atceros,gāju pie dr.ciemos,piezvaniju,neviens pie durv.nenaca,bet cauri dzirdēju,ka itka mans dr.kliedz un vaimanā.pēc tam pienāca pie durv.viņa sencis,pec skata dusmīgs un raidija mani prom.pēc tam jaut.dr.,kaunējās,bet atzinās,ka sencis viņu perot.prasiju kā tas ir.teica sāpot jau traki,un kaktā ar liekot.bet vēlāk pats piedzīvoju,biju kaimiņiem ar bumbu logu izsitis un meloju ka tā nav.bet bija vairāki kas redzējuši.un tad sencis pateica,ka par logu nepērtu,bet par meliem nākšoties,lika nolaist bikses un sadeva ar siksnu.tad nu arī es brēcu un kaktā stāvēju
Eh jūs ar saviem vienīgajuem pērieniem un šokiem.būtu jums mana bērnība.žagaru bunte vienmēr uz skapjaugšas un tiko apkalta,tā svaigi vietā.nemaz nerunājot par palaidnībàm vai sliktu atzīmi,katru vakaru profilaksei,mama abām ar māsu uzšāva pa pliku dibenu,pirms gulētiešanas jau gaidijām atšautu dibenu ,augšup savilktu naktskreklu ,ienāca un pa reizei abām.un pamēģini jau nebūt sagatavojusies,tad dabuji vēl.bet ja bija palaidnības vai slikta atzīme,tad voi..rāpus,svārki augšā,mama iespieda starp kājām un svilināja.