9 iemesli, kādēļ nevajadzētu pērt bērnus

  1. Neviens nav spējīgs mācīties, kad izjūt bailes.

Dr. Brūsa Liptona (Dr. Bruce Lipton) pētnieciskais darbs parāda, ka tas ir bioloģiski neiespējami iemācīties kaut ko jaunu un attīstīt prāta spējas, kad cilvēks izjūt bailes. Baiļu situācijās cilvēks izjūt adreanalīnu, kas izraisa nepieciešamību cīnīties un aizstāvēties kā arī kortizols ieplūst asinīs un smadzeņu šūnās. Asins plūsma tiek novirzīta uz cilvēku ekstremintātēm un tiek noslēgta domāšana ar smadzeņu priekšējo daļu, lai varētu pieņemt instinktīvākus lēmumus, situācijās, kad nejūtamies nedroši. Ja Jūs vēlaties, lai Jūsu bērns apgūst jaunas zināšanas un attīsta domāšanu, tad pēc iespējas vairāk samaziniet baiļu sajūtu bērnā.

 

  1. Pēršana samazina Jūsu morālo ietekmi pār bērnu.

Ir zināms pieņēmums, ka “visas ietekmes pamatā ir attiecības”. Kad Jūs domājat par cilvēkiem, kuriem Jūs uzticaties, kurus Jūs klausāt un, kuriem lūdzat padomu, tie ir tie cilvēki, kuri Jūs ir atbalstījuši un iedvesmojuši. Jūs nedodaties pēc atbalsta pie cilvēkiem, kuri Jūs aizskar vai fiziski, vai morāli. Vai vēlaties, lai bērns Jūsos ieklausītos? Tad Jums ir jāpārtrauc bērnu pēršana, pat tad, ja tas ir “viņu pašu labā”.

 

  1. Pēršana bērniem māca melot, lai nesaņemtu sodu un viņi sāk no Jums izvairīties.

Kad Jūs domājat par sodu, tad lielākoties bērns neuzlabo savu uzvedību, izņemot situācijas, kad bērns ir kopā ar soda izpildītāju. Lielākā daļa cilvēku uzvedas kā viņi vēlas, ja vien nepastāv liels risks, ka viņu sliktā uzvedība varētu tikt atklāta. Sods māca bērnus izvairīties no vecākiem, kas viņiem asociējas ar soda saņemšanu.

 

 

Vēsturē bija laiks, kad cilvēku galvassāpes tika “ārstētas” ar cauruma izurbšanu galvā, lai ļaunie gari varētu tika ārā. Bija arī laiks, kad sūtījām ziņas ar zirgu pasta vai telegrāfa palīdzību. Tajos laikos tie bija labākie, cilvēkiem zināmie, līdzekļi kā šīs lietas darīt.

Šobrīd ir 2015 gads, kad mums vairs nav jāper savi bērni, lai ļautu viņiem saprast, ka kaut kas viņu uzvedībā mūs neapmierina. Tagad mēs varam aizstāt sodu ar māku komunicēt tādā veidā, kas bērnam ļauj saprast un mācīties no savām kļūdām. Tas , ka pēršana ir piekopta agrāk un, ka tā ir bijusi norma, nav labs iemesls, lai praktizētu šo metodi arī mūsdienās.

No Latīņu valodas vārdam disciplīna sakne ir “mācīt”, savukārt vārdam sodīt sakne Latīņu valodā ir “nodarīt sāpes”.

Mēģināsim piekopt daudz humānākus veidus kā mācīt saviem bērniem, kas ir “pareizi” un, kas “nepareizi”, tā vietā, lai nodarītu viņiem sāpes. Par to viņi Jums būs pateicīgi, viņu bērni Jums būs pateicīgi kā arī bērnu bērni būs Jums pateicīgi!