Nesenā pētījumā tika atklāta saikne starp bērnībā saņemtiem pērieniem un mentālo iezīmju izveidošanos tālākajā dzīvē.
Lai iepazītos ar pētījuma rezultātiem un 9 faktoriem, spied uz priekšu:
=
- Pēriens parāda to, ka “spēcīgāks” ir labāks.
Kad bērna sliktā uzvedība tiek sodīta ar pērienu, netiešā veidā bērnam tiek mācīts, ka tas, kurš ir lielāks vai spēcīgāks, nosaka, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Vai tas nozīmē, ka Jūsu bērns drīkstēs noteikt to, kas ir pareizi/nepareizi, kad viņš kļūs spēcīgāks par Jums? Vai šis varētu būt iemesls, kādēļ ļauna izturēšanās pret vecākiem cilvēkiem kļūst izplatītāka?
- Pēršana demonstrē, ka vecākiem cilvēkiem ir tiesības fiziski ietekmēt jaunākus cilvēkus.
Piekopjot šādu “mācīšanas” tehniku, Jūs rādāt bērnam, ka drīkst sist par sevi mazākus, jaunākus un vājākus cilvēkus. Bērnam tas ir it īpaši mulsinoši, ja Jūs sodāt bērnu ar pērienu par to, ka viņš ir iekaustījis kādu citu bērnu. Kas, Jūsuprāt, var notikt, kad bērns izaugs lielāks par Jums?
- Iekaustīšana rāda piemēru, ka vardarbība ir problēmu atrisinājums.
Piedzīvojot pēršanu, bērns pieņem, ka tas ir paņēmiens kā risināt dzīves problēmas. “Ja man nepatīk tas ko Tu dari, tad es Tevi sitīšu.” Bērns pieņem, ka vardarbība un pazemošana ir efektīvs veids kā cilvēkiem likt darīt lietas, kuras Tu vēlies.
- Iepļaukāšana bojā bērna pašapziņu.
Kad bērni saņem pļaukas un pērienus no cilvēkiem, kuriem būtu viņi jāaizsargā, tad bērns sāk sev jautāt: ”Kas ar mani nav kārtībā?” Pašapziņa ir ļoti vērtīga un trausla lieta. Tā noteiks tālāko Jūsu bērna dzīves uztveri un noteiks, cik veiksmīgi viņam izdosies pilnveidot savu dzīvi.
- Pērieni paaugstina iespējamību, ka vēlāk dzīvē bēram izveidosies mentāla rakstura problēmas.
Saskaņā ar šo pētījumu, tika atklāts, ka ir cieša saikne starp vēlāk iegūtām mentālām Vese***as problēmām un piedzīvoto vardarbību bērnībā. Mēs vēlētos apgalvot , ka, perot savu bērnu, Jūsu nodoms nav bijis radīt ilgtermiņa psiholoģiskas problēmas.
- Pēršana bojā Jūsu un bērna savstarpējās attiecības un uzticību.
Vai atcerieties kā Jūs bērnībā piedzīvojāt pēršanu? Vai atcerieties kā pēc tam Jūs nodomājat: “Es esmu tik pateicīgs par to, ka vecāki mani mīl tik ļoti, lai mani sistu”? Protams, ka nē! Jūs visticamāk domājāt, ka Jūs viņus ienīstat vai ko līdzīgu, kas neuzlabo attiecības un nevairo uzticēšanos.
Protams, šādas domas bērna prātā nesaglabājas ilgi, ja vispārējie vecāku pienākumi tiek veikti labi. Tomēr pēršana var radīt nestabilu pamatu uzticībai starp Jums un Jūsu bērnu. Bērns sagaida, ka Jūs vienmēr aizstāvēsiet gan viņu, gan viņa intereses, bet pēršana bērnam liek apšaubīt šo pieņēmumu.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Vienmēr atceros savu pirmo un vienīgo pērienu,biju rātns un paklausīgs puiks un pietika ar siksnas piesolīšanu un ieliksanu kaktā,lai pierautos.bet tad 9.g.vecumā norāvos un sencis no solijumiem pārgāja uz darbiem.lika nolaiat bikses un sprādzēja vaļā siksnu.es šausmàs lūdzu žēlot,bet nekas nelīdzēja.pirmo reiz sajutu siksnu uz dibena.bija sāpīgi un šoks,kauns.brēcu un locijos.bet pēc tam bija tādas bailes,ka vēl ilgi pietika sencim piesolīt siksnu,lai man iestātos paniskas bailex!
Es biju visai palaidnīga un arī skolā mēdzu paslinkot un dabuju regulāri,tētis nepēra,bet toties mama ar žagariem pa pliku dupsi.sākumā brēcu kā aizkauta,bet lielāka,iecirtu lūpu zobos un cietos,bet man liekas tas ka nebrēcu un nelūdzos mamu tikai sakaitināja,un tie jaut.:darīsi vēl tā?pie katra cirtiena.vēl tagad ar mamu sliktas atiecības.un jā,ar draudzenēm peldēties piem.kaunējos braukt,lai nepamana,ka man dibens regulāri,zili strīpains.
Es biju mīlēta un lutināta no senčiem un 3.lielākiem br.un tapēc laikam biku izlaista.sāku palaistu muti u.tt.līdz 12.g vecumā sencis,kas pat draudējis pērt nebija nolika pār celi un boslānija ar siksnu.voi sāpēja,brēcu,bet bija arī šoks,pēc tam arī pirmo reiz kaktā ielika.pēc tam gan šad tad piesolija siksnu,bet nepēra,bet man ar draudiem pietika,lai iestātos panika
Es arī līdz 9.pat draudus nebiju dzirdējis,tik nostāstus par dakt.bērziņu u.tt.vienreiz atceros,gāju pie dr.ciemos,piezvaniju,neviens pie durv.nenaca,bet cauri dzirdēju,ka itka mans dr.kliedz un vaimanā.pēc tam pienāca pie durv.viņa sencis,pec skata dusmīgs un raidija mani prom.pēc tam jaut.dr.,kaunējās,bet atzinās,ka sencis viņu perot.prasiju kā tas ir.teica sāpot jau traki,un kaktā ar liekot.bet vēlāk pats piedzīvoju,biju kaimiņiem ar bumbu logu izsitis un meloju ka tā nav.bet bija vairāki kas redzējuši.un tad sencis pateica,ka par logu nepērtu,bet par meliem nākšoties,lika nolaist bikses un sadeva ar siksnu.tad nu arī es brēcu un kaktā stāvēju
Eh jūs ar saviem vienīgajuem pērieniem un šokiem.būtu jums mana bērnība.žagaru bunte vienmēr uz skapjaugšas un tiko apkalta,tā svaigi vietā.nemaz nerunājot par palaidnībàm vai sliktu atzīmi,katru vakaru profilaksei,mama abām ar māsu uzšāva pa pliku dibenu,pirms gulētiešanas jau gaidijām atšautu dibenu ,augšup savilktu naktskreklu ,ienāca un pa reizei abām.un pamēģini jau nebūt sagatavojusies,tad dabuji vēl.bet ja bija palaidnības vai slikta atzīme,tad voi..rāpus,svārki augšā,mama iespieda starp kājām un svilināja.