Iespējams, ka iestājoties ziemai, abas karojošās pusēs pāatrinās tempu frontē

Iestājoties ziemai un zemei ​​kļūstot arvien cietākai ar salu, Krievijas un Ukrainas spēki tuvāko nedēļu laikā var paātrināt militāro operāciju tempu frontē. Pēc Amerikas Savienoto Valstu domnīcas “Kara studiju institūta” pētnieku domām, tas tika norādīts. Kā atzīmējis Ukrainas armijas ģenerālštābs, Krievija, šķiet, gatavojas kārtējam slēptās mobilizācijas vilnim.

Krievijas armija kārtējo reizi nakts melnumā ir atraisījusi savu niknumu pār Ukrainu. Apšaude notika Zaporožjes pievārtē un Dņepropetrovskas apgabala Nikopoles rajonā. Šo rajonu jau otro nakti bombardē šāviņi. Gaisa uzlidojuma trauksme skanēja gandrīz deviņas stundas, kuru laikā apkārtne tika atkārtoti bombardēta. Paveicās, ka nebija neviena mirušā vai ievainotā. Gaisa brīdinājuma sirēnas šorīt agri no rīta skanēja piecos rajonos, brīdinot iedzīvotājus par iespējamām briesmām. Raķešu uzbrukumā tika nopietni bojāts transporta infrastruktūras objekts Krivijrihā.

Aizvadītajā diennaktī Ukrainas armija apkarojusi ienaidnieka uzbrukumus piecām dažādām apmetnēm Donbasa reģionā. Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņojis, ka Krievijas armija turpina karaspēka pārgrupēšanu, lai stiprinātu vienības un apakšvienības vairākos virzienos. Ienaidnieks neatlaidīgi cenšas iegūt vietu. Avdiyivkas un Bahmutas virzienos.

Militāro operāciju tempi frontē pēdējās dienās laikapstākļu pasliktināšanās dēļ ir palēninājušies, norāda ASV domnīcas “Institute of War Studies” analītiķi. Darbības apgrūtina spēcīgas lietusgāzes un lieli dubļi. Tranšejas ir pilnas ar ūdeni un dubļiem, kā tas redzams Ukrainas karavīru frontē uzņemtajos video. Militāro operāciju ātrums tuvākajās nedēļās, visticamāk, palielināsies. Gaisa temperatūrai Ukrainā pamazām pazeminoties, frontes līnijā zeme salst.

Pagaidām nav skaidrs, vai kāda no pusēm šobrīd plāno atsākt lielas ofensīvas vai pretuzbrukuma operācijas. Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņojis, ka Krievija gatavojas nākamajam slēptās mobilizācijas vilnim, kas plānots Krievijas teritorijā un Ukrainas īslaicīgi okupētajās teritorijās. Lai gan Ģenerālštābs paziņojis, ka Krievija nevar nodrošināt mobilizēto personu loģistiku, tas neattur mūs turpināt cīņu par to, kas ir pareizi.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nespēs izmantot ziemu kā ieroci, lai piespiestu Ukrainu uz ceļiem. Ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja Vācijas sākotnējās ieroču piegādes Ukrainai, sakot, ka NATO augstu vērtē šādu ieguldījumu. Alianse ir pārliecināta, ka Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmas palīdzēs aizsargāt cilvēkus un viņu iztikas līdzekļus no Krievijas raķetēm. Uzsverot visu partneru nozīmi Ukrainas atbalstīšanā, Stoltenbergs arī runāja par nepieciešamību pastiprināt sadarbību.

Kā vēsta laikraksts “The New York Times”, 20 no 30 NATO dalībvalstīm ir iztērējušas visus savus resursus, lai nodrošinātu Ukrainas ieročus. Pārējās desmit valstis var sniegt daudz vairāk. Dažas no NATO valstīm, kuras visvairāk skārusi Krievijas militārā darbība, ir Francija, Vācija, Itālija un Nīderlande, norāda viena no organizācijas amatpersonām.

Kopš 24. februāra NATO ir nodevusi Ukrainai ieročus 40 miljardu dolāru vērtībā. Tas ir bijis liels atbalsts valstij cīņā pret Krieviju. Tā ir naudas summa, ko Francija katru gadu tērē aizsardzībai. Laikraksts vēsta, ka abas karojošās puses tērē ieročus un munīciju nebijušā tempā, kam Rietumi nebija gatavi. Ja artilērija tiek plaši izmantota, skaņa ir īpaši apdullinoša. Vasarā ukraiņi dienā izšāva tūkstošiem artilērijas šāviņu, bet iebrucēji – desmitiem tūkstošu. ASV ražo tikai 15 000 patronu mēnesī, bet citas valstis ražo daudz vairāk.

loading...

Leave a Comment