Preču eksports eiro izteiksmē janvārī saruka jau otro mēnesi pēc kārtas. Eksporta vērtība samazinājās par 0.6% jeb 6 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērno janvāri. Eksporta kritums galvenokārt koncentrējās divās produktu grupās, proti, turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju (-41 miljons eiro), kā arī metālu un to izstrādājumu sadaļā (- 25 miljoni eiro). Tomēr kritums bija vērojams arī citās preču grupās, piemēram, pārtikas un naftas produktos. Šo kritumu daļēji spēja kompensēt lieliskais koka un tā izstrādājumu eksports – kāpums par 31% jeb 50 miljoniem eiro.
Eksporta svārstības dažādu turbo dzinēju kategorijā rakstura ziņā līdzinās reeksportam, kas neatspoguļo ekonomiskās aktivitātes pārmaiņas Latvijā. Liela reeksporta daļa ir arī, piemēram, naftas produktu un metālu eksportā, bet to ir grūtāk noteikt. Ja izņemam ārā turbo dzinēju efektu, tad eksports janvārī ir audzis par 30-35 miljoniem eiro. Tad situācija jau izskatās mazliet labāk. Tomēr eksportā izaicinājumu netrūkst, un to audzēt būs aizvien grūtāk.
Šobrīd eksports lielākoties turas uz kokrūpnieku pleciem. Protams, eksporta vērtības kāpumam talkā nācis ir produkcijas cenas kāpums (pērn vidēji aptuveni par 9%), bet, lai gan ne tik žilbinoši straujš, arī apjomu kāpums ir spēcīgs. Par to liecina arī spēcīgais koka un tā izstrādājumu ražošanas apjomu pieaugums (+9.3% janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš). Janvārī kokrūpnieku eksportu galvenokārt veicināja straujāks eksporta kāpums uz Apvienoto Karalisti, kas, visticamāk, skaidrojams ar krājumu veidošanu Apvienotajā Karalistē, nodrošinoties pret iespējamu valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas nozīmētu īslaicīgus preču plūsmas traucējumus. Neskatoties uz izteikto darbaspēka trūkumu, kokrūpnieki ir spējuši strauji audzēt un veiksmīgi realizēt savu produkciju, kas nebūtu iespējams bez iepriekšējo gadu investīcijām. Tomēr jāsaprot, ka ilgstoši tik strauji augt nav iespējams – gatavošanās Breksitam ir pārejošs faktors, pērn un šī gada sākumā sasniegtais līmenis jau ir ļoti augsts, un to šogad vēl būtiski celt būs liels izaicinājums īpaši apstākļos, kad ārvalstu pieprasījuma pieaugums kļūst lēnāks.