Iepriekš esam atbalstījuši ideju par samērīgu un pakāpenisku nodevas paaugstināšanu, piedāvājot uzņēmumiem pārejas periodu. Tā ir ne vien iespēja iegūt papildu līdzekļus valsts budžetā, bet arī iespēja iniciēt nebanku sektora pašregulāciju. Tātad potenciāli veicināt tirgū sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.
Tomēr šis lēmums ir kārtējais apliecinājums, ka lēmējvara domā citos termiņos un necenšas iejusties uzņēmēju lomā. Tā ir ne vien burtiska un tieša iejaukšanās konkurencē starp nebanku un banku sektoru, bet arī lineāra rakstura aprēķins, neizvērtējot iespējamos riskus un zaudējumus, kas var rasties.
Biznesā nedarbojas vien matemātikas reizināšanas likumi. Katrs pieņemtais lēmums atstāj ietekmi, kas ievērojami var mainīt plānoto mērķi un rezultātu. Aptuveni trīs reizes paaugstinot nodevu, ir skaidrs, ka esošajos apstākļos virkne uzņēmumu nespēs to samaksāt un tiem nāksies aiziet no tirgus. Sliktākajā gadījumā pārtraukt savu biznesu pavisam. Samazinoties komersantu skaitam, samazinās ne tikai konkurence, bet arī nodevas maksātāju skaits. Un valstij samazinās prognozēto ieņēmumu apmērs. Ir radīta situācija, kurā valsts budžets no nozares visdrīzāk saņems mazāk, tiks aizvērti uzņēmumi un atlaisti darbinieki.
Jau šobrīd uzņēmumi gandrīz ik pēc gada ir spiesti pielāgoties jaunām likuma normām, mainīt savu biznesu, iekšējās un ārējās procedūras, tehnoloģijas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, un vēl pildīt jaunus valsts uzliktus pienākumus. Katra no šīm pozīcijām ir ievērojamas izmaksas. Rezultātā varam novērot, ka tik nedraudzīgos un mainīgos regulējuma apstākļos jauni nebanku uzņēmumi Latvijā vairs neienāk.
Vietējais bizness ir darbs cilvēkiem. Tie ir darba ņēmēja un darba devēja nodokļi, tās ir vietējās un ārvalstu investīcijas, valsts pakalpojumu izmantošana un daudz kas cits, kas tiešā un netiešā veidā nonāk valsts budžetā.
Valsts politikai būtībā ir jābūt vērstai uz ilgtermiņu. Tai ir jābūt paredzamai un tai ir jāveicina vietējā biznesa attīstība. AS “4finance” kā viens no lielākajiem Latvijas finanšu uzņēmumiem un finanšu pakalpojumu eksportētājiem, aicina lēmējvaru ieklausīties uzņēmēju viedoklī neatkarīgi no pārstāvētās nozares un atrast laiku, kā arī vēlmi turpmāk pieņemt saprātīgus un vajadzīgus lēmumus. Latvijā vairs nav lielu vietējo banku. Negribētos, ka mēs nonākam līdz brīdim, kad vairs nav palicis arī neviens vietējais nebanku uzņēmums.