Olga Anatovļena stāvēja pie loga un vēroja uz soliņa sēdošās večiņas, bērnus, kas skraida pa rotaļu laukumu, un garāmgājējus, kas steidzās savās gaitās.
Viņu, 70 gadus vecu sievieti, varētu apskaust, jo večiņa lepojās ar optimistisku attieksmi pret dzīvi. Viņa ir ļoti radošs cilvēks, nodarbojas ar glezniecību, bet no rīta kaimiņi pagalmā redzēja, ka vecā dāma dodas nūjot. Protams, mazā pensija nebija iepriecinoša, taču Olga nolēma lūkoties uz priekšu, neskatoties uz grūtībām. Sieviete rūpējās par pamestiem dzīvniekiem, regulāri nesot tiem pagalmā kaulus vai pārtikas pārpalikumus.
Pirms astoņiem gadiem sirmgalves vīrs no dzīves aizgāja slimības dēļ. Viņa līdz pēdējam cerēja, ka dzīvesdraugs atveseļosies, bet diemžēl viņai bija jāpierod būt vienai. Mazbērnus Olga nevarēja sagaidīt.
Reiz kāds pieklauvēja pie vecmāmuļas durvīm.
– Kas tur ir? Viņa jautāja.
Pie ieejas atskanēja: mēs pārstāvam veco ļaužu palīdzības fondu. Mēs mainām uzkrājumus, ja atvērsi durvis, visu sīki izskaidrosim, – teica kāda sieviete.
Olga Anatoļevna nespēja sakopot domas sieviešu nebeidzamās runāšanas dēļ un it kā hipnozē, atvēra namdurvis. Pēc piecām minūtēm vecā sieviete no bufetes izvilka visus savus ietaupījumus.
– Ņemiet – ar šiem vārdiem viena no krāpniecēm sirmgalvei pasniedza naudas žūksni.
– Ak, tā taču ir viltota nauda! – pazibēja Olgas galvā.
Lasi vēl: Mūžībā devies Latvijas diplomāts: ”Viņš mums devis lielu ieguldījumu”
– Ziniet, mans dēls tūlīt atnāks no darba, bet man nav bijis laika viņam pagatavot vakariņas, vecā sieviete teica.
Zagles saskatījās un saprata, ka pieaudzis, sakarīgi domājošs vīrietis viņām traucēs. Bet vecā sieviete lēnām soļoja uz virtuves pusi, sakot:
– Jūs pagaidām paskatieties skapī, tur bija dažas banknotes, bet es pagatavošu dēlam maltīti, jo viņš atnāks izsalcis. Ejot viņa ieraudzīja krāpnieču atspulgu spogulī, kad viņas ieskatījās skapī un bija apmulsušas, ieraugot tur policista drēbes.