Kad veikalu plaukti rudenī ir pārpildīti ar nektarīniem, persikiem, vīnogām, melonēm un arbūziem, mēs mēdzam paiet garām mūsu vietējiem superaugļiem – āboliem. Šajā rakstā nacionālais mazumtirgotājs ELVI kopā ar uztura speciālisti un pavāri Jevgēniju Jansoni atgādinās, kāpēc nevajadzētu aizmirst par āboliem.
Āboliem ir brīnišķīga uzturvērtība
Simt gramu ābolu enerģētiskā vērtība ir aptuveni 50 kilokaloriju, kas ir ļoti maz, jo tie sastāv gandrīz tikai no ūdens (85 %) un ogļhidrātiem. „Taču galvenā ābolu vērtība ir svarīgas uzturvielas – šie augļi ir ļoti bagāti ar dažādiem veselībai labvēlīgiem antioksidantiem, no kuriem galvenie ir katehīni, hlorogēnskābe, kvercetīns, kā arī C vitamīns. Antioksidantiem ir pretvēža, pretiekaisuma, cukura un lipīdu līmeni regulējoša ietekme, taču tas nav vienīgais dārgums ābolu veselības lādītē. Ābolos ir arī vērtīgas šķiedrvielas – pektīni, kas uzlabo gremošanu, un B grupas vitamīni, kam ir svarīga loma nervu sistēmas veselībā,” stāsta J. Jansone.
Āboli var palīdzēt samazināt lieko svaru
Kā āboli veicina svara samazināšanu? ELVI uztura speciāliste izceļ trīs virzienus. Pirmkārt, āboliem ir neliela enerģētiskā vērtība un zems glikēmiskais indekss, kas jau spēlē nopietnu lomu svara samazināšanā. Otrkārt, tajos ir šķiedrvielas, kas ne tikai uzlabo gremošanu, bet arī dod sāta sajūtu. Un, treškārt, ābolos esošās vielas palīdz vairot zarnu labo mikrofloru. Daži pētījumi ar dzīvniekiem liecina par liekā svara samazināšanu, uzlabojot baktēriju vidi zarnu traktā. Kamēr gaidām to pētījumu rezultātus, kuros ir iesaistīti cilvēki, pašlaik droši varam teikt, ka viens vai pāris ābolu dienā nāks tikai par labu.
Āboli samazina vairāku slimību risku
Vairākos epidemioloģiskajos pētījumos ābolu patēriņu saista ar samazinātu hronisku slimību – sirds un asinsvadu slimību, vēža, astmas, otrā tipa cukura diabēta – attīstības risku. „Galveno lomu zinātnieki piešķir tieši ābolos esošajiem antioksidantiem un citām bioaktīvām vielām, kas palīdz uzturēt labu veselību,” atklāj uztura speciāliste Jevgēnija Jansone.
Cept, ēst svaigus ar mizu vai izspiest sulu?
„Jāatceras, ka pats vērtīgākais, kas ir ābolā, koncentrējas mizā. Tomēr mēs zinām, ka arī lielākā daļa pesticīdu uzkrājas tieši turpat. Taču tas nenozīmē, ka āboli veikalu plauktā nav droši – tie arī būtu jāēd svaigi, ar visu mizu, bet iepriekš labi nomazgājot,” iesaka J. Jansone. Cepts ābols arī ir ļoti vērtīgs – cepšanas laikā tas saglabā visas minerālvielas un šķiedrvielas, arī lielu daļu antioksidantu, turklāt tas ir drošākais veids, kā apēst ābolu, ja svaigs auglis kairina kuņģi.
Jebkādu augļu, arī ābolu, sula ir visneefektīvākais veids, lai saņemtu vērtīgāko, kas tajos ir, jo svarīgas vielas vienmēr slēpjas sausnā. Dzidrinātā ābolu sulā būs minimāls veselīgu sastāvdaļu daudzums. Svaigi spiesta sula, protams, būs veselīga, bet tajā tāpat nebūs šķiedrvielu. Sula var būt labs enerģijas avots sportistiem, kad ir vajadzīga ātra enerģija vai ātra tās rezervju atjaunošana.
