Slimību profilakses un kontroles centrs.
Īpaši trausla attiecībā uz gripu ir mazu bērnu un grūtnieču veselība. Ne velti tieši šīs grupas pieder pie augstākas saslimstības un komplikāciju riska grupām, kurām valsts kompensē gripas vakcīnu 100% vai 50% apmērā. Kāpēc vakcinācija, pret kuru Latvijā tik daudzi izturas skeptiski, tomēr ir efektīvākais aizsardzības veids, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja asoc. profesore Dace Zavadska.
Viena uz diviem
Grūtniecības laikā gripai parasti ir smagāka norise, jo sievietes organismā ir hormonālās izmaiņas, papildu slodze asinsritei, kā arī iespējams augstāks komplikāciju (pneimonijas, asiņošanas u.tml.) risks. Tas caur asinsriti tiešā veidā ietekmē arī bērnu, kurš var piedzimt priekšlaikus, bet sliktākajā gadījumā varam pat zaudēt gan bērnu, gan māti.
Savukārt vakcinējoties māte pasargā gan sevi, gan gaidāmo mazuli. Kad mātes organismā pēc vakcīnas saņemšanas veidojas antivielas, tās caur placentu saņem arī bērns. Tas ne vienmēr pilnā apmērā notiek ar imunitāti, ko māte ieguvusi, vakcinējoties pirms grūtniecības sākuma. Taču grūtniecības laikā saņemtās antivielas spēj pasargāt bērnu no gripas pirmos sešus mēnešus pēc piedzimšanas. Vēlāk tās pakāpeniski zūd. Savukārt, ja gripas sezonas sākums iekrīt laikā, kad bērnam jau ir seši mēneši, viņš pats var saņemt vakcīnu.
Labākais laiks – tagad!
Vakcinēties pret gripu var jau no pirmā grūtniecības trimestra – tas neradīs draudus ne auglim, ne mātei. Ja gripas sezona ir klāt, mēs vēlamies, lai viņi laikus ir pasargāti. Gripas vakcīnas antivielas dzīvo organismā un spēj aizsargāt cilvēku apmēram 20-24 nedēļas, pēc tam to daudzums būtiski samazinās. Tā kā gripas vīrusu aktivitāte bieži vien ievelkas līdz pat aprīlim un maijam, ir svarīgi, lai līdz sezonas beigām antivielu mūsu organismā būtu pietiekami daudz. Ja vakcinējamies oktobrī-novembrī, tad decembrī, sagaidot pirmos sezonas gripas vīrusus, būs izstrādājusies imunitāte.
Ienaidnieka mikrodaļiņa
Dažkārt cilvēki domā, ka gripas vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu, taču inficēties no vakcīnas nav iespējams! Tajā nav nekā, kas varētu ierosināt saslimšanu. Otrs maldīgs priekšstats ir, ka gripas vakcīna var palīdzēt pret visiem sezonas vīrusiem… Tā nav. Taču jāatceras, ka gripa ir viena no nopietnākajām sezonas infekcijām, kuras dēļ varam zaudēt arī pilnīgi veselus cilvēkus. Visas Latvijā pieejamās vakcīnas ir nedzīvas, proti, to sastāvā ir pavisam maza daļiņa no mikroba un tās ir pilnīgi drošas gan grūtniecēm, gan cilvēkiem ar imūnās sistēmas traucējumiem.
Gripas vakcīna nevar sabojāt imunitāti. Ar vakcīnas palīdzību mēs imūnajai sistēmai parādām, kā izskatās ienaidnieks, un tas notiek ārkārtīgi maigā veidā. Lai atpazītu pretinieku, imūnajai sistēmai jāatceras pavisam maza, vīrusam raksturīgākā un specifiskā daļiņa. Padomājiet, ar kādu mikrobu daudzumu ikdienā satiekas mazs bērns, kurš īpaši nerūpējas par higiēnu, rāpo pa grīdu bērnudārzā, apmeklē publiskus pasākumus! Ik uz soļa ir mikrobi, kas spējīgi ierosināt dažādas slimības, bet bērna imūnā sistēma gandrīz vienmēr tiek ar to galā. Vakcīna ir miljonā daļa no tā visa! Vakcīnas mūsdienās ir visvairāk pētītais medikaments.
Bērni – lielākie gripas izplatītāji
Ar gripu visvairāk slimo tieši bērni – sezonā saslimst katrs trešais. Viņi gripas vīrusu izdala ilgāk – līdz pat 10-20 dienām, kamēr pieaugušie aptuveni septiņas dienas. Turklāt bērni ir neuzmanīgāki attiecībā uz higiēnu un tuvāk komunicē, tādēļ viņi ir lielākie gripas izplatītāji, kas to ātri nodod ne vien vienaudžiem, bet arī vecākiem un vecvecākiem.
Citu valstu pieredze pierāda, ka, vakcinējot bērnus pret gripu, gripas izplatība būtiski samazinās arī pieaugušo un vecu cilvēku vidū.
Jo mazāks bērns, jo bīstamāka viņam ir gripa. Tas attiecas uz visām infekcijas slimībām. Bērni ir mazāk aizsargāti, jo dzīves laikā vēl nav sastapušies ar gripas vīrusu, līdz ar to nav izveidojusies dabīgā imunitāte. Lielākā daļa saslimušo, kas nav bijuši vakcinēti, tajā skaitā arī mirušie, parasti ir pilnīgi veseli bērni – bez hroniskām slimībām fonā.
Bērniem ar hroniskām saslimšanām valsts 100% apmērā kompensē gripas vakcīnu. Tas ir ļoti svarīgi, jo hroniskā slimība organismu jau tā padara vājāku, tādēļ paredzam, ka gripa noritēs smagāk, turklāt gripa vienmēr pasliktina arī esošo saslimšanu stāvokli.
Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā sabiedrības informēšanas kampaņā “Neļauj gripai sevi noķert!” Kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju vakcinēšanos pret gripu un palielināt izpratni par vakcinēšanās nozīmi – īpaši tajās sabiedrības grupās, kurās ir augsts ar gripu saistīto komplikāciju risks.
