Lai arī vēža ārstēšanā pērn ir noticis būtisks pavērsiens, valstij sākot apmaksāt atsevišķus jaunākas paaudzes medikamentus, nozarē joprojām nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Deputāti jau ir iezīmējuši vairākus virzienus, kuros nepieciešami pilnveidojumi, lai onkoloģisko aprūpi paceltu jaunā līmenī. To pēc diskusijas ar nozares speciālistu un onkoloģijas pacientu organizācijām pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Kā secināts šodienas komisijas sēdē, valstiska līmeņa problēma ir ķīmijterapeitu trūkums un pieejamība. “Neskatoties uz to, ka onkoloģijas pacientiem ir izveidots “zaļais koridors”, praksē uz speciālista konsultāciju var nākties gaidīt nedēļām, bet vēža slimniekiem laiks ir dzīvības vērtē. Reģionu slimnīcās patlaban strādā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi speciālisti, un daudzi pacienti no attālākiem novadiem, lai saņemtu īsu konsultāciju vai terapiju, katru reizi ir spiesti mērot garo ceļu uz Rīgu. Mums vajadzētu virzīties uz modeli, kad nozīmēto medikamentozo ārstēšanu pacientiem būtu iespējams saņemt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai pie primārās aprūpes speciālistiem. Tāpat ir iespēja pie lielajām slimnīcām attīstīt bezmaksas viesnīcas pakalpojumus pacientiem no attālākiem reģioniem,” norāda komisijas priekšsēdētājs.
Vēl būtiskāka problēma ir māsu trūkums onkoloģijas nozarē, un noteicošais faktors ir kritiski zemais atalgojums. “Mums visiem ir godīgi jāatzīst, ka tieši cilvēkresursu trūkums ir pamatā tam, ka stacionāru kapacitāte nav pietiekama un tie pietiekami operatīvi nespēj apkalpot pacientu plūsmu. Ko līdz dārga aparatūra un modernas zāles, ja nav, kas to apkalpo? Tieši mediķu resursi ir tas, kam primāri jāpievērš uzmanība,” pauž A.Skride.
Sēdē secināts, ka joprojām būtiskas ir arī komunikācijas problēmas starp pacientiem un mediķiem. Pacientiem bieži pietrūkst saprotamas informācijas par tālākajiem soļiem pēc diagnozes uzstādīšanas un ārstēšanas gaitu, un nereti viņi to iegūst nevis no ārsta, bet pacientu intereses pārstāvošajām organizācijām.
Lai arī valsts pagājušogad ir sākusi finansēt jaunas paaudzes medikamentu terapiju vēža slimniekiem, ķīmijterapijas jomā Latvija joprojām būtiski atpaliek no daudzām citām Eiropas valstīm. Ir nepieciešama sistemātiska pieeja gan finansējuma palielināšanai tā dēvētajiem inovatīvajiem medikamentiem, gan rūpīgi jāvērtē, kuri no šiem medikamentiem iekļaujami valsts apmaksāto zāļu sarakstā. Jāņem vērā, ka šīs zāles ir ļoti dārgas un vienam pacientiem izmaksā vidēji pat 10 000 eiro, tādēļ jābūt caurspīdīgai izvērtēšanas sistēmai, Nacionālajam veselības dienestam izvēloties finansēt tādas zāles, kas ir pēc iespējas efektīvas un būtiski palielina pacientu dzīvildzi, uzsver komisijas vadītājs.
Vēl viens aspekts, kuram valsts līdz šim veltījusi nepietiekamu uzmanību, ir pacientu paliatīvā aprūpe, šodien komisijas deputātiem uzsvēra pacientu organizāciju pārstāvji. Izpildvarai būs jānāk klajā ar risinājumiem arī neārstējami slimo pacientu aprūpes sistēmai, pauda komisijas priekšsēdētājs.
“Daudz ir runāts par naudas trūkumu pilnvērtīgai vēža pacientu aprūpei, taču arī bez lieliem ieguldījumiem ir iespējams sakārtot daudzas lietas. Pēc šodienas sarunas redzam, ka atbildīgajiem dienestiem, slimnīcām, mediķu asociācijām un pacientu organizācijām ir biežāk jāapsēžas pie viena galda, lai saprastu, kā risināt lietas, kas īsti labi nestrādā, uzsvēra A.Skride.
