Domāju, ka lielākā daļa zina šo reklāmas klasiku. Kur vēl stilīgāk un pārliecinošāk radīt vīziju, ka tikai ar alkoholu var izjust īsto dzīves baudījumu. Uzdrošinos apgalvot, ka arī bez alkohola ir ballīte un tūrisms.
Ceru, ka VM izstrādātais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam, kas paredz aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā, nekrās puteķus plauktā, bet tiks īstenots dzīvē.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem saindēšanās ar alkoholu pie mums Latvijā ir starp biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem. Ārējie nāves cēloņi nav slimības. Tie ir gadījumi, kurus visbiežāk izraisa nevērība pret savām un līdzcilvēku dzīvībām, un mēs ar kolēģiem mediķiem vairs neko nespējam glābt. Ik gadu Latvijā ap 100 cilvēkiem nodzeras līdz nāvei. Pērn 94 miruši no saindēšanās ar alkoholu, 2017.gadā – 117, bet, piemēram, 2009.gadā 176 cilvēki. Nemaz nerunājot par tiem, kuriem alkohola lietošanas dēļ rodas citas veselības problēmas. Tolerance pret to sabiedrībā ir dramatiska. Alkohola lietošanas tiesības tiek teju pielīdzinātas tiesībām uz dzīvību vai vārda brīvību.
Nevajag sevi mānīt, izliekoties, ka saindēšanās ar alkoholu attiecas tikai uz tiem dzīves neveiksminiekiem bez noteiktas dzīvesvietas, kuri alkoholu pērk tā sauktajās “točkās”. Indē arī tas alkohols, kurš pirkts labā veikalā ar visu spīdīgo akcīzes uzlīmi. Jebkurš alkohols ir inde, un tā popularizēšana vai reklamēšana kā stilīga dzīvedveida sastāvdaļai attaisnojuma nav.
Latvija arvien ir starp līderiem uz patērētā alkohola apjomu uz vienu iedzīvotāju. 2018.gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litru reģistrētā absolūtā alkohola, aplēsis SPKC. Tie ir divi tādi spainīši, kādos tagad vasaras laikā mežā lasām ogas un sēnes! Mums ir vieni no liberālākajiem alkohola tirdzniecības likumiem, un alkoholtūrisms izkonkurē jūgendstila cienītājus, jo netālajās Ziemeļvalstīs ir ieviesta virkne pasākumu gan tirdzniecībā, gan reklamēšanā, lai mazinātu alkohola patēriņu un uzlabotu iedzīvotāju veselību. Izstrādātais alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plāns ir beidzot arī Latvijas solis sabiedrības veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanas virzienā.
Līdz šim jau esmu paudis un arvien esmu par akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam. Ir gandarījums, ka valdība nepadevās spiedienam samazināt akcīzes nodokli alum. Un ceru uz drīzu un veiksmīgu risinājumu stiprā alkohola akcīzes nodokļa cīņā. Alkohols nav Latvijas vienīgā un lielā iespēja dzīvesprieka vairošanā, tūrisma, ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstīšanā.