Ja cilvēks šo savu vājumu apzinās, viņš var cīnīties ar to pats individuāli, piemēram, izpildot šādu speciālu psihofizisku vingrinājumu.
Nostājieties pie sienas tā, lai jūsu pēdas, sēžamvieta, lāpstiņas un pakausis to skartu. Pēc tam sāciet izraisīt sevī dusmas. Jo sasprindzinātāks ķermenis, jo stiprākām jābūt dusmām. Kāpiniet un kāpiniet tās, līdz dusmas sāk iekšā vārīties- kā vārošs ūdens katlā.
Ņemiet vērā, ka tām jābūt tīrām dusmām, ne uz vienu konkrēti nevērstām. Protams „aizķerties” aiz kāda, kas indē jums dzīvi, ir vieglāk. Un tā, jūs dusmojaties un dusmojaties absolūti uz visu, nevis uz kaut ko konkrēti. Pēc kāda laika (katram tā ilgums ir individuāls) sajutīsiet, ka dusmas kaut kur pazudušas, maģiskā veidā izgaisušas. Patiesībā te nav nekādas maģijas- vienkārši dusmas sadedzinājušas pašas sevi.
Pārbaudiet, cik veiksmīgi esat apguvuši šo vingrinājumu-
Iedomājieties kādu cilvēku vai epizodi no dzīves, ar ko jums bijušas saistītas stipras dusmas. Ja šīs atmiņas jums izsauks tikai vieglas nepatikas jūtas, bet vēl labāk vienaldzību- lieliski, esat sasniedzis vēlamo.
Kāpināt sevī dusmas nav pati labākā nodarbe. Vingrinājuma veikšanas laikā, var sākt stipri svīst, sajust nelabumu. Vingrinājums jums var atņemt vairāk par stundu, toties uz ilgu laiku iegūsiet mieru un saglabāsiet spēkus un veselību. Atkārtojiet to katru reizi, kad sajutīsies, ka no jauna sāk pārņemt dusmas!
Avots:
