Pekinas universitātes zinātnieki veica ģēnētisko izpēti 600 studentu matiem. Rezultāts: par būšanu bez otrās pusītes acīmredzami ir atbildīgs gēns 5-HTA1. Pētnieki uzsver, ka šis gēns ietekmē laimes hormonu seratonīnu. Gēna C versija, pastiprina hormona ražosanu, bet otra – G versija, to kavē.
Jau citi agrāk veikti pētījumi pierādījuši, ka gēniem ir ietekme uz seksuālo partneru skaitu un attiecību ilgumu. Zināms ir arī, ka cilvēki ar zemāku seratonīna līmeni jūtas neērtāk ciešās attiecības, nekā cilvēki ar augstu šī hormona līmeni.
Ķīniešu veiktajā pētījumā starp cilvēkiem, kuri ir vieni, 60 procentiem bija hormonu nomācošā – G versija. Starp dalībniekiem, kam ir C versija, bez attiecībām bija 50 procenti .
Gēns 5-HTA1 palielina risku būt vienam par 20 procentiem. Starp studentiem, kam ir gēna G versija, par 20 procentiem bija vairāk vienpatņu, nekā pētījuma dalībniekiem ar gēna C versiju.
Turklāt pētījuma dalībniekiem ar G versiju ir nosliece uz neirozi un depresiju. “Tā kā pesimisms un neirotiskums ir kaitīgs attiecību veidošanai, kvalitātei un stabilitātei, šī saistība var negatīvi ietekmēt arī mīlas dzīvi,” raksta pētījuma autori.
Avots:
