Pašpietiekams cilvēks neprasa, lai kāds viņu padarītu laimīgu …
Raksta nosaukumā ir citāts no dzejnieces Veronikas Tušnovas. Bieži gadās, ka cilvēks jau sen ir nonācis pie atziņas, ka vajag atlaist, laiks atlaist. Vienkārši viņš ir apmulsis un jūt, ka viņam trūkst skaidrības, spēka un motivācijas pilnībā atlaist.
Lai palīdzētu sev pieņemt galīgo lēmumu, lai beigtu sevi mocīt, ir svarīgi sev atgādināt pieauguša cilvēka stāvokli, atbildību par savu dzīvi.
“Atlaišana ir stipro laime.”
Laime ir dzīvot harmonijā, komfortā un mierā ar sevi. Kad tu esi viegls, mierīgs, kad tava rīcība ir apzināta. Spēcīgs un pašpietiekams cilvēks neprasa, lai kāds viņu iepriecinātu, viņš nevienu savā nelaimē nevaino.
Lasi arī: Kāpēc muļķis ir bīstams: pieci muļķības likumi
Lasi arī: Ja vīrietis domā, ka viņam ir problēmas, tad viņš aiziet no sava ceļa
Viņš atvadās no tā, kas viņu moka. Viņš palaiž vaļā to, ko nevar ietekmēt.
“Ieslodzīts ir vājo mokas.”
Ieslodzīšanās ir realitātes ignorēšana, mēģinājums noturēties pie tā, ko jūs kļūdaini uzskatāt par savas laimes avotu. Ja šis cilvēks netiecas pēc tevis, nemīl tevi, tad ar žēlabām, spiedienu, draudiem, pārliecināšanu, varbūt vari viņu paturēt būrī un paturēt kādu laiku, bet vai tev ir vajadzīga laimes ilūzija būrī?
Vājš cilvēks atsakās pieņemt realitāti, pieņemt faktus un iedziļināties īslaicīgās sāpēs, ko nes atdalīšanās, aiziešana, jaunas dzīves veidošana.
Turpinājums nākošajā lapā…
