Ātra sirdsdarbība: ko tas liecina par jūsu veselību un kā to risināt

Ātra sirdsdarbība: Sirds veselību apdraud ne tikai paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, bet arī pārāk ātra tās darbība. Kad par to būtu jāuztraucas?

Paātrināta sirdsdarbība ne vienmēr ir bīstama, piemēram, bērnam piedzim­stot, sirds pukst 140 reižu minūtē, un tas ir normāli. Vai tās darbu jācenšas padarīt lēnāku, atkarīgs no iemesla, cilvēka vecuma un veselības stāvokļa.

Ātra sirdsdarbība: Ātrāks pulss – īsāks mūžs

Par normālu pulsu uzskata 55–90 sitienus minūtē, taču optimāls rādītājs ir 55–60 reizes šajā laika vienībā. Ja sirds pukst 60 reižu minūtē, vienam ciklam, kad tās dobumi piepildās ar asinīm un apasiņo sirds muskuli, kā arī asiņu izsviedei nepieciešama viena sekunde. Turpretī, ja tā darbojas 120 reižu minūtē, ciklam paliek tikai pussekunde laika, tāpēc tas nenotiek pilnvērtīgi, sirds pilnībā neiztukšojas, rodas sastrēgums – vispirms priekškambarī un pēc tam plaušās. Paātrinātas sirdsdarbības gadījumā ar laiku var veidoties sirds mazspēja, rasties miokarda infarkts.

Mēdz sacīt: jo sirds pukst ātrāk, jo īsāks mūžs. Kaut kāda sakarība starp to patiešām pastāv, piemēram, pelītēm sirds sit 500 reižu minūtē, un tās dzīvo ne ilgāk kā 18 mēnešus.

Lasi arī: Sirdslēkme sievietēm izpaužas atšķirīgi: 5 dīvaini un negaidīti simptomi, kurus nedrīkst ignorēt

Fiziski aktīviem cilvēkiem un sportistiem sirds miera stāvoklī pukst lēnāk, un tas ir normāli. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem, kuri sirgst ar aterosklerozi, ir pasliktināta asinsrite, kas, sirdij darbojoties lēni, kļūst vēl gausāka, tāpēc par 40 sitieniem minūtē mazāks pulss ir bīstams.

Ātra sirdsdarbība: Kāpēc pukst par ātru

Paātrināta sirdsdarbība var būt gan ar pareizu ritmu, gan kā viens no aritmijas veidiem, piemēram, mirdzaritmija.

Viens no biežākajiem ātras sirdsdarbības iemesliem ir simpātiskās nervu sistēmas uzbudinājums, piemēram, pusaudža vecumā vai veģetatīvās distonijas slimniekiem. Tas var izraisīt arī pārsitienus un asinsspiediena pārmaiņas. Šajā gadījumā nevis jāārstē sirds, bet jānovērš pro­blēmas iemesls.

Sirds pukst ātrāk stresa situācijās, jo smadzenes pārraida impulsu virsnierēm, izdalās kateholamīni, noradrenalīns un dopamīns. Īslaicīga paātrināta sirdsdarbība nav bīstama.

Pieļaujams, ka fiziskas slodzes laikā pulss atkarībā no vecuma un fiziskās sagatavotības paaugstinās līdz pat 160 un vairāk reizēm minūtē, taču sirdij, šādā režīmā darbojoties ilgstoši, var rasties darbības traucējumi, asinsspiediena pārmaiņas. Ja pulss slodzes laikā ir pārlieku ātrs, šūnas cieš no skābekļa trūkuma un rodas dzīvībai bīstami traucējumi.

Nereti sirds kļūst pārāk steidzīga grūtniecības laikā, it īpaši otrajā trimestrī, – tas saistīts gan ar hormonu aktivitāti, gan to, ka, bērniņam augot, tiek kairināts topošās māmiņas saules pinums. Sieviete to ne vienmēr izjūt, un parasti tas arī nav bīstami. Ja vien iespējams, grūtniecēm zāles nevajadzētu lietot.

Sirdsdarbību paātrina smēķēšana, kas turklāt paaugstina asinsspiedienu un bojā asinsvadus. Glāze vīna mazinās stresu, un sirds pukstēs lēnāk, taču pārmērīga aizraušanās ar alkoholu veicina aritmijas attīstību.

Ātru sirdsdarbību var provocēt sirds mazspēja, kā arī vairāki ar sirdi nesaistīti iemesli, piemēram, mazasinība. Šajā gadījumā caur audiem plūst asinis, kas nav pietiekami piesātinātas ar hemoglobīnu, un smadzenes saņem informāciju par skābekļa trūkumu. Tad paātrinās sirdsdarbība, lai caur audiem izplūstu lielāks asiņu daudzums un organisms saņemtu vairāk skābekļa.

Sirdsdarbība var būt paātrināta arī vairogdziedzera hiperfunkcijas gadījumā, bet neiroloģisku slimību gadījumā, ja ir asinsizplūdums vai aterosklerotiskas pārmaiņas galvas smadzenēs, kā arī smadzeņu audzēji, sirds pukstēs lēnāk.

Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kā jums uzlabot situāciju – ko darīt