Interesanti

Nesen māksliniece Ieva Bondare piedalījās Bruknas muižas labdarības koncerta Uzcel savu baznīcu! radošajā darbnīcā, kur divu stundu laikā radīja gleznu ar nosaukumu Mana peonija mīļa, raksta žurnāls “Privātā Dzīve”.

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un viņa partijas biedrs Atis Zakatistovs nakti pavadīs Valsts policijas izolatorā Čiekurkalnā jeb tā dēvētajās “septītajās debesīs”, liecina partijas pārstāvja Alda Gobezma vēstītais sociālajā tīklā “Facebook”.

Parastās parafīna sveces var būt tikpat labs telpu dezinfekcijas līdzeklis kā modernie pretmikrobu līdzekļi.

Dvēseles dziļumos mēs zinām, ka piesist pie koka vai nospļauties pār kreiso plecu nav nopietni, taču tik un tā turpinām ievērot šos vienkāršos rituālus. Un patiesi, tas nevienam nenāks par ļaunu! Veiksme nevar paiet jums garām, jo jūs signalizējiet par savu klātbūtni visiem iespējamiem veidiem. Galu galā jums noteikti laimēsies un jūs vinnēsiet džekpotu.

Kaspara profesionālais darba lauks saistīts ar enerģētiku – viņš ir elektroinženieris. Taču ārpus darba viņa interešu lokā ir pavisam cita enerģētika. Tā, kas veido mūsu pasauli smalkajā līmenī.

Pērn lietus, šogad saule. Postaža, kas nodarīta visām lauksaimniecības jomām, ir prātam neaptverama. Pagājušajā gadā raža bija laba, bet tehnika nogrima dubļos, un zemnieki to nespēja novākt. Šogad – uz lauka, visticamāk, rudenī tiks, bet ko vākt, nebūs. “LA” ciemojās Ķeguma novadā, kur saimnieko dārzeņkope, kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Aina traģiska – kāposti savītuši, burkānu nav un kartupeļi nezied. “Šeit nav lijis kopš aprīļa,” ejot pa izkaltušajiem laukiem, saka saimniece.

Ja automašīnu dzinēju izplūdes sistēmas tiek aprīkotas ar atgāzu pēcapstrādi, kas efektīvi samazina atgāzu toksiskumu un kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un dabu, tad dārza tehnikai šādu sistēmu nav. Taču tieši dārza tehnika ir tā, kuras radītās izplūdes gāzes mēs ieelpojam. Veicot ikdienas darbus un esot tuvu tehnikai, mēs tās ieelpojam reizēm pat vairāku stundu garumā, kas ilgtermiņā var neatgriezeniski ietekmēt veselību. Šobrīd tirgū pieejama parastas degvielas alternatīva – alkilātu degviela.

Lielākais vairums jeb 90% Latvijas vecāku atzīst, ka ir saskārušies ar situācijām, kad nezina, kur atrodas viņu atvases, jo ar viņām nav iespējams sazināties. Savukārt drošības riski, kas, domājot par bērnu drošību, vecākus uztrauc visvairāk, ir svešinieku radīti apdraudējumi, bērnu pārgalvīgie lēmumi, kas vairumā gadījumu saistīti ar noteikumu neievērošanu, un noklīšana sabiedriskās vietās, liecina mobilo sakaru operatora BITES un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas* dati.

Programmatūras veikalu īpašniekiem (Google, Apple, Amazon u. c.) ir jācīnās ar ļaunprogrammatūru tikpat intensīvi, kā to dara drošības risinājumu piegādātāji. Kā visi loki, arī šis process ir nebeidzams: kibernoziedznieki saraksta ļaunprogrammatūru, kas iekļūst interneta veikalos, pēc tam tā tiek atklāta un nokaunināta (nemaz nerunājot par dzēšanu), drošības politika tiek atjaunināta, lai izvairītos no atkārtotiem incidentiem, un kibernoziedznieki izdomā paņēmienu, kā iedabūt savu veidojumu veikalā, apejot jauno politiku.

Gudrā māja vairs nav sapnis vai tāla nākotne. Vadošais mobilo sakaru operators “Tele2”, sākot ar šī gada maiju, savā sortimentā sāk piedāvāt pasaulē populāras un pārbaudītas viedierīces, kuras ne vien jebkuru mājokli padara par gudru, bet arī atvieglo saimnieku ikdienu, risinot vairākas sadzīviskas problēmas vienlaikus sekmējot mājokļa drošību. Pateicoties “Tele2” 100%* 4G pārklājumam pilsētās un 99,3%* pārklājumam lauku reģionos, viedierīces savās mājās var uzstādīt teju ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no dzīvesvietas.

Saeima šodien atbalstīja PPA “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) iesniegtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nododot tos tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. LRA virzīto grozījumu mērķis – ierobežot “ātro kredītu” devēju “apetīti”, nosakot dienas procentu likmi – 0,07% jeb aptuveni 25% gadā, attiecībā uz visa veida līgumiem.