Viktorijai šis ir liels trieciens. Nu viņas mugurā ir titāna stieples, un viņa ratiņkrēslam, visticamāk, būs piekalta visu atlikušo dzīvi, lai gan viņa rūpīgi seko visam, ko ārsti iesaka, lai palielinātu savas iespējas atkal staigāt.
Tikmēr viņa ir noskaņojusies uz sevis pieņemšanu, jo nekas cits jau neatliek – ir jāiemācās dzīvot, lai pēc iespējas lielākā mērā saglabātu dzīves kvalitāti.
No treniņiem Viktorija neatsakās, taču veic tikai tos vingrinājumus, kurus atļauj un iesaka veikt ārsti.
Viktorijai ir mīlošs dzīvesbiedrs, kurš neuzskata, ka invaliditāte ir šķērslis mīlestībai un attiecībām. Tagad abi meklē jaunu dzīvesvietu – precīzāk māju, kas būtu piemērotāka Viktorijas vajadzībām. Viņi iepriekš ir īrējuši, taču šoreiz domā par iegādi, jo mājai būs jāveic durvju paplatināšana un citi remontdarbi, lai pielāgotu to Viktorijas vajadzībām, taču īrētās mājās to darīt nevar.
Lasi vēl: Kā es atbrīvojos no vēnu varikozes!
Viktorijas lielākie motivatori ir viņas divi bērni, kuri tāpat kā viņa ir noraizējušies par nākotni, taču izrāda savu atbalstu un palīdz mammai, kā vien var un kad vien tas nepieciešams.
Avots: dailymail.co.uk