Daudzi cilvēki Latvijā izvēlas ziemu pavadīt siltākās zemēs; daži paliek tikai mēnesi, bet citi paliek daudz ilgāk. Daži darba devēji ļauj saviem darbiniekiem strādāt attālināti no citas valsts. Šī elastība ļauj daudziem cilvēkiem saglabāt karjeru, dzīvojot viņu izvēlētā vietā. Daži uzskata, ka ziemu pavadīt ārzemēs ir lētāk nekā palikt Latvijā un tikt galā ar gaidāmajiem lielajiem apkures rēķiniem. Citi apgalvo, ka tas nav lētāk, bet gan piedzīvojums.
Mārtiņš ar ģimeni šobrīd bauda burvīgu atpūtu Tenerifē. Viņš var strādāt no Kanāriju salām, jo viņam ir savs uztura treneru bizness un viņa sieva nestrādā. Ģimene sākotnēji īrēja īstermiņa dzīvokli, bet pēc tam ir atraduši ilgtermiņa īres īpašumu, kas daudz labāk atbilst viņu vajadzībām. Jaunā vieta ir trīsistabu dzīvoklis ar terasi, garāžu un apsildāmu baseinu, un tas maksā tikai 1300 eiro mēnesī. Vienistabas dzīvokļus var atrast par 500 eiro mēnesī, savukārt mājas maksā no 1500 eiro mēnesī.
Mārtiņš pēdējos divus gadus ziemo Tenerifē un turpina skaitīt. Viņam patīk saulains laiks un bēgšana no aukstuma mājās. Mantu trūkums Latvijā viņam ir izdevīgs. Kāpēc izvēlējāties Tenerifi? Mārtiņš stāstīja, ka tur ir viegli nokļūt, un vide ir diezgan līdzīga tai, kādu varētu atrast Eiropā. Mārtiņš nav vienīgais latvietis Tenerifē, arī viņa ģimene. Inga Bērziņa braucienu veica šī gada februārī, un tagad viņa strādā nekustamo īpašumu jomā un palīdz citiem Latvijas iedzīvotājiem atrast vietu, ko saukt par mājām. Bērziņas un viņas kolēģu pieredze liecina par lielu pieprasījumu pēc īpašumiem Tenerifē, daudziem paliekot uz ziemu. Inga un Sandi, kas jau vairāk nekā desmit gadus organizē ceļojumus no Latvijas uz Tenerifi, abas nonākušas pie līdzīgiem secinājumiem. Pārsvarā strādā ar cilvēkiem, kuri vēlas nedēļu vai divas pavadīt siltajās zemēs, taču ir arī tādi, kas ceļo uz ilgāku laiku. Sala plīst pa vīlēm – trūkst dzīvokļu, īrējamo mašīnu, un restorāni ir pilni.
Pēc divu gadu izolēšanas no pasaules Covid pandēmijas dēļ Arvīds un viņa ģimene nolēma ziemu pavadīt Spānijas dienvidos – Andalūzijā. Arvīds ir videogrāfs, kurš veido skaistus video uzņēmumiem, savukārt viņa sieva Zita strādā starptautiskā uzņēmumā. No Latvijas viņi pameta oktobra vidū kopā ar diviem bērniem un suni Džodžo.
Arvīdam izdevās atrast savu dzīvokli Latvijā, taču tas nesedz visas uzturēšanās izmaksas Spānijā. Vīrietis atzina, ka ziemas miegā varbūt nav liela ekonomiska labuma, taču tas vairāk ir piedzīvojums. Arvīds arī norādīja, ka pat Spānijā ziemas mēnešos bez apkures neiztikt.
Valters ir Rīgas Ekonomikas augstskolas absolvents un bijušais pensiju fonda “Indexo” valdes loceklis. Šobrīd viņš palīdz cilvēkiem saprast, kur un kā veiksmīgāk ieguldīt naudu. Zanes sievai ir plaukstošs tiešsaistes peldkostīmu bizness. Vīrietis jau sen bija sapņojis par ziemas pavadīšanu siltajās zemēs, ar skaudību vērojot, kā pazīstami programmētāji to realizē. Beidzot viņš bija gatavs tam, kas gaidāms. Viņš apzināti izvēlas dzīvot nelielā dzīvoklītī Latvijā, lai savus ietaupījumus varētu tērēt ekstravagantiem piedzīvojumiem
Pāris izvēlējās Taizemes Puketas salu Rietumeiropas ērtību un zemāku cenu dēļ nekā Rietumeiropā. Piemēram, brīnišķīgu dzīvokli var atrast par 400 līdz 700 eiro mēnesī. Valters ir pieradis pie agrā starta laika, tāpēc laika joslu atšķirība viņu šobrīd netraucē. Viņš ir apmierināts ar spēju gan iegrimt apkārtnē, gan pastaigāties pa lielveikalu, gan arī nonākt džungļos, ja tāda ir viņa vēlēšanās. Tiek uzskatīts, ka dzīvošana ir lēta, savukārt visdārgākā lieta ir lidmašīnas biļetes iegāde, lai ceļotu uz Taizemi.
Ģimene vienmēr izvēlas dzīvot mazajā Kopanjangas salā Taizemes dienvidaustrumos. Par mājas īri viņš pērn maksājis 1200 eiro mēnesī. Mēs vienmēr izvēlamies māju, kas atrodas tieši blakus jūrai. Katru rītu mostamies un nirtam jūrā, ļaujot viļņiem apskalot mūs un sākt dienu. Ēdam brokastis un darām darbu, gluži kā mājās. Ir reizes, kad man kaut kas jādara datorā. Un, tā teikt, tas laiks ikdienā ātri paiet,” sacīja Aiga. Savā mājā Latvijā viņi uzstādīja signalizāciju un kameras, lai izvairītos no iespējamām problēmām. Šogad varēs pavadīt tikai mēnesi. Taizeme viņu vecākās meitas Elzas kavējuma dēļ. Tā kā pasaule kļūst arvien ciešāka, cilvēki arvien vairāk strādā attālināti no tādām vietām kā Taizeme, Vjetnama un Bali. Šīs vietas kļūst populāras to dabiskā skaistuma un relaksējošā dzīvesveida dēļ. Artūrs, kurš atrodas Bali, stāstīja, ka līdz ar to pieaugušas arī cenas – agrāk divu guļamistabu villas īrēšanai pāris izmaksāja aptuveni 600 līdz 1000 eiro mēnesī, tagad cena ir no 2000 līdz 3000 eiro.
Tie ir cilvēki, kuriem ir prasmes strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Varbūt viņi ir strādnieki, kuri strādā no tālienes, vai arī viņiem ir savs digitālā mārketinga uzņēmums. Viņi var būt treneri, kas palīdz citiem biznesa vai personīgās transformācijas procesā, vai arī viņi var vienkārši izveidot saturu digitālajā jomā. No vienas puses, tie ir cilvēki ar vidēju sociālekonomisko stāvokli. Sociologi ir atzīmējuši, ka daudzi jaunieši, kuri nevar atļauties dzīvot radošās lielajās pilsētās, ir daļa no tā dēvētās “Z paaudzes” jeb tūkstošgades. Daudzi jaunieši ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi lētākās vietās,” sacīja antropoloģe Ēva Keskula. Tas ir novedis pie izmaiņām daudzu jauniešu dzīvesveidā.
Viņa strādā Tallinas Universitātē, kur ir studējusi digitālos nomadus Taizemē. Covid-19 uzliesmojums šai tendencei ir piešķīris vēl lielāku impulsu. Šī tendence noteikti ir uzplaukusi. Ne visi šie cilvēki dodas uz saulainām vietām. Igaunijā un Somijā ir bijusi liela tendence, ka cilvēki iegādājas lauku mājas un pārceļas uz turieni. Lai izbaudītu atrašanos siltā vietā vai laukos, nepieciešama laba infrastruktūra un internets, kas igauņiem ir paveicies. Pētnieks stāstīja, ka biežāk sastopama tendence, ka cilvēki izceļas no pilsētām, taču ir arī cilvēki, kas ziemas mēnešus pavada citur. Šim aprakstam atbilstošo cilvēku skaits Igaunijā un Latvijā nav zināms. Personāla vadītājiem Igaunijā ir grūti panākt, lai darbinieki atgrieztos birojā. Ir notikušas būtiskas izmaiņas tajā, kā cilvēki jūtas, atrodoties birojā. Mēs nevaram paredzēt, cik tālu pandēmija izplatīsies, taču tā noteikti ir paātrinājusi noteiktus procesus, kas galu galā būtu notikuši jebkurā gadījumā mūsu rīcībā esošās tehnoloģijas un infrastruktūras dēļ.
Kā darba devējiem būtu jāreaģē uz darbinieku vēlmēm? Pati Keskula arī teikusi, ka no aukstajiem ziemas mēnešiem viņa izbēg, ceļojot uz siltajām zemēm, un tur esot spējīga strādāt attālināti. Viss ir rūpīgi jāpārdomā, lai uzņēmums darbotos nevainojami – cik bieži cilvēkiem jāatrodas birojā, ko darīt ar sensitīviem datiem, kas tiek nosūtīti, un citas lietas. Bet fakts ir tāds, ka mums nevajadzētu padarīt darbu par svēto grālu, ap kuru koncentrējas visa cilvēka dzīve. Mums vienmēr jājautā, kā mēs varam būt efektīvāki, darot mazāk. Ja jūs varētu atrasties siltākā klimatā, es domāju, ka tas būtu vislabākais visiem. Nevienam nav jāatrodas Igaunijā un Latvijā ziemas mēnešos, ja var palīdzēt. Ja tas mums sagādā laimi, tam vajadzētu būt dzīves mērķim, nevis tikai nopelnīt vairāk naudas korporācijai. Ideālā gadījumā šīm lietām vajadzētu iet roku rokā un būt līdzsvarā,” secināja Keskula. “Tet” attiecas uz darbinieku vēlmi strādāt no citas valsts
Personāla atlases uzņēmumā “CV Online” pastāstīja, ka attālinātā darba iespējas paliek arvien vairāk. populārs. Tā nozīmi nevar novērtēt par zemu – daudzi darbinieki to pieprasa. Uzņēmumi ir sapratuši, cik svarīgi ir ieguldīt digitālajā pārveidē pat pēc pandēmijas. Ir ļoti svarīgi, lai kāds spētu piesaistīt jaunus talantus un paturēt viņus apkārt. Attālinātā darba laikmets ir pienācis, lai paliktu. Tas viss ir stāsts par un ap darbinieku labklājību, lai darbinieks varētu līdzsvarot savu privāto un darba dzīvi. Daudzi darbinieki bija pārliecināti, ka tas pandēmijas laikā darbojas,” norādīja “CV Online”. Latvijas uzņēmums “Tet” ir noteicis skaidras vadlīnijas – darbinieki var strādāt attālināti trīs mēnešus gadā, pat atrodoties ārzemēs. Ir svarīgi, lai jūs varētu sasniegt noteiktā laikā un lai jums būtu labs interneta savienojums. Aptuveni 40% darbinieku vēlētos strādāt ārpus valsts un attālināti, liecina uzņēmuma darbinieku aptauja. Tas liecina par vēlmi pēc lielākas brīvības un elastības darba organizēšanā. Uzsākot jauno gadu, uzņēmums arī saviem darbiniekiem sāka piedāvāt iespēju [sākt no jauna/sākt no jauna/pāršķirt jaunu lapu]. Pirmajā gadā tas izmantots 56 reizes, bet šogad jau divreiz vairāk – to izdarījuši 102 darbinieki, kas ir aptuveni 6% no visiem “Tet” darbiniekiem. Šogad pabalstu izmantojuši divreiz vairāk darbinieku, kas veido 102 jeb 6% no visiem “Tet” darbiniekiem. Darbinieku vidū populārākās valstis ir Spānija, Itālija, Vācija, Norvēģija, Lielbritānija un Gruzija. Mūsu darbiniekiem ir bijusi iespēja strādāt arī tādās valstīs kā ASV, Taizeme, Singapūra, Dienvidāfrikas Republika.
