Visu dzīvi Pāvels Anatoljevičs bija nodzīvojis mājā, kuru uzcēla vēl viņa vectēvs. Šeit viņš uzaudzināja abas savas meitas. Bet viņas jau sen bija pārcēlušās uz pilsētu un tagad zvanīja tikai retu reizi. Vienīgā dzīvā būtne, ar kuru večuks varēja dalīties savās bēdās, bija viņa suns. Viņš dzīvoja uz ielas, bet vectēvs katru vakaru izgāja ārā, apsēdās uz soliņa un runāja ar dzīvnieku. Viņš sūdzējās, ka neviens nenāk ciemos un visiem ir vienalga, kā viņš…
Lasīt vairāk“Vācies ārā, tu smirdi,” friziere kliedza, atsakoties apgriezt matus večukam. Tad iznāca salona direktors un atklājās kaut kas neticams
