Lielāks bērna kopšanas pabalsts, pieejami bērnudārzi, samazināti un pat atmaksājami studiju kredīti jaunajiem vecākiem, cienīgas sociālās iemaksas pensijas kapitālā arī bērna kopšanas laikā un daudzi citi pabalsti varētu veicināt dzimstības pieaugumu. Tā uzskata Demogrāfijas lietu centrs, kas uzskata, ka valsts atjaunošanas stratēģija ir nepieciešama, lai palīdzētu valstij dziedēt no daudzajām brūcēm.
Šobrīd iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Mūsu valsts dzimstība ir stabila 1,57. Tas nozīmē, ka divi vecāki vidēji nerada divus pēcnācējus. Dzimstība krītas, un nākotnes perspektīvas nav cerīgas. Tas liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī, kas noved pie skolu slēgšanas, darbinieku trūkuma un kopumā negatīvas ietekmes uz sociālo budžetu un tautsaimniecību. Demogrāfisko lietu centrs jau sešus gadus ir cītīgi strādājis, lai mūsu iedzīvotāji būtu precīzi pārstāvēti. Taču pērn dzimstība samazinājās pirmo reizi 100 gadu laikā. Ar ko tas ir salīdzināts? Pret ko tā mēra? Kāds ir tās svars lielajā lietu shēmā? Ja tas ir vidēji Eiropā, tad vismaz mums šis rādītājs nav pārāk slikts. Ja turpināsim īstenot šo politiku tādā pašā veidā, kas ir kampaņveidīgi un nav mērķtiecīgi, tad diemžēl, kā liecina šie rādītāji, mēs varam sasniegt 14 000 dzimušo gadā,» sacīja Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Paradnieks. (Nacionālā apvienība). Lai tas nenotiktu, centrs piedāvā Valsts reģenerācijas stratēģiju, kas varētu motivēt ģimenes vēlēties vairāk bērnu. Mērķis ir ar dažādiem līdzekļiem palīdzēt samazināt dzimstību līdz diviem. Līdz 2027. gadam dzimstības koeficientam vajadzētu sasniegt 1,77 bērnus uz vienu sievieti. Šīs tradīcijas būtība ir tāda, ka ar katru jaunu bērnu ģimenē ģimene jūtas laimīgāka un turīgāka. Patiesībā viņi nav tik tuvu nabadzībai kā tagad. Par visiem manas dzīves negatīvajiem aspektiem. Daļa ir spiesti atlikt [lēmumu par bērna ienākšanu ģimenē], jo vēl nav pabeigta skola, vēl nav pabeigta augstskola, vēl nav dzīvokļa,» sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Pēc Parādnieka domām, taisnīgai sabiedrībai ir jāatlīdzina tie, kuri dzīves laikā ir rūpējušies par citiem, nesodot viņus, kad viņi aiziet pensijā. Divi bērni, viens no vecākiem dodas priekšlaicīgā pensijā, viens no bērniem sāk iet priekšlaicīgā pensijā – skaists, harmonisks dzīves cikls. Par aprūpi būtu jāmaksā ar naudu, tāpat kā Skandināvijā. Proti, pašvaldības atbalsta vecākus, kuri mājās aprūpē bērnus no pusotra līdz trīs gadu vecumam, nodod auklei vai bērnudārzam. Pabalsts par bērna kopšanu ir jāpalielina, lai vecāki varētu labāk rūpēties par saviem bērniem. Tāpat papildu palīdzība būs nepieciešama daudzbērnu ģimenēm. Es lūgtu īstenot citu politiku, kas īpaši izstrādāta, lai palīdzētu ceturtajam un piektajam bērnam. Šim atbalstam ir jābūt ārkārtīgi intensitātei. Vidēji ekonomiski aktīvai ģimenei, pienākot trešajam bērnam, ģimenei jājūt, ka kļūst vieglāk. Ceturtā bērnu politika ir daudzu diskusiju temats. Ar ceturto bērnu politiku tagad ģimenes ir diezgan apmierinātas. Turpretī es nekad neesmu piedzīvojusi skumjas, sākot ar piekto bērnu. Visas durvis man ir atvērtas, viesmīlības paklājiņš ir izklāts, tāpēc nāc un lūdz kopā ar mani! sacīja Parādnieks. Mēs iekļaujam stratēģiju, kā samazināt studiju un studējošo kredītu uz pusi pēc pirmā bērna un pilnībā pēc otrā bērna. Tāpat reģionos tiks veidotas jaunas mājas tieši jaunajām ģimenēm. Šīs mājas tiks izīrētas, līdz ģimenei būs īpašumtiesības, un daudzi citi būs ieguvēji.
Centra nākotne līdz ar topošo valdību ir neskaidra. Visreālākais scenārijs ir tāds, ka vecākiem ir iespēja izvēlēties, vai palikt kopā ar bērniem, nolīgt auklīti vai sūtīt bērnus bērnudārzā trīs gadu vecumā. Katra izvēle maksās noteiktu naudas summu. Panākumi ir atkarīgi no valdības izpratnes un sadarbības ar citiem partneriem, lai sasniegtu Latvijas ilgtermiņa vīziju. Ministru prezidentam, finanšu ministram un visiem pārējiem sadarbības partneriem ir jābūt skaidram redzējumam par to, kas ir svarīgi Latvijai, un kopīgiem spēkiem, lai tas kļūtu par realitāti. Arī Mežs uzsvēra, ka stratēģijā izvirzītos mērķus būs iespējams sasniegt tikai tad, ja valsts šiem pasākumiem atvēlēs naudu. Būtiski ir izveidot atsevišķu iestādi vai departamentu demogrāfijas jautājumu risināšanai.
Mums jāpieņem politisks lēmums izveidot valsts institūciju ģimenes lietu pārraudzībai. Šī jautājuma nevērība ar balsstiesībām Ministru kabinetā un pat jaunu ierēdņu amatu nebūšanu tikai institucionalizē problēmu. Ir jāņem departamenti no Labklājības vai citām ministrijām, kas jau strādā pie šiem jautājumiem, vērtēja Mežs.
Plānā ietvertās idejas atbalsta arī vairākas vecākus un ģimenes pārstāvošas organizācijas. Tajā pašā laikā skatīties tikai uz pabalstu vai citu pabalstu celšanu būtu pārāk vienkāršota pieeja, sacīja Gunita Krilova no “mammamuntetiem.lv”. Ka pēc dzemdībām liela uzmanība tiek pievērsta mazulim, viņa rādītājiem un Vese***ai, bet pašas mammas Vese***a paliek ēnā. Aizkustinoši, emocionāli. Daudzas mātes to piemin, sacīja Krilova. Daudzbērnu ģimeņu asociācijas pārstāvis Andis Apsītis skaidroja, ka stratēģijas plāni ir ļoti motivējoši un daudzbērnu ģimeņu skaitu varētu palielināt, taču biedrība vēlētos redzēt lielāku atbalstu laulības stratēģijā, jo labvēlīgākā vide bērna piedzimšana un augšana. Laulības nozīmi nevajadzētu novērtēt par zemu – tas ir labākais ģimenes sakārtojums bērniem, kas nodrošina stabilitāti un labumu ilgtermiņā. Tajā pašā laikā mēs cīnāmies arī ar sāpīgo reemigrācijas un mūsu jaunatnes jautājumu. Ir jādomā vēl radošāk, vēl intensīvāk par to, kā reāli piesaistīt reimigrētās ģimenes, un kā panākt, lai bērni nonāktu patiešām jaunās ģimenēs un lai atdzimšanas nasta nebūtu tik daudz uz esošajām ģimenēm ar trešo, ceturto. un piektie bērni, kā tas ir tagad. ” Apsīša balss ierunājās. Gandrīz viss, kas minēts šajā stratēģijā, šobrīd ir tikai ideja. Šīs stratēģijas autori cer, ka tā kalpos kā valsts atdzimšanas vadlīnijas, kas jāievēro ar nolūku un norādījumiem.