Eirozonas izaugsme otrajā ceturksnī tika pārskatīta un samazināta līdz 0,2%, kas iezīmē palēnināšanos salīdzinājumā ar pirmo ceturksni.
Vācijā bija vērojama lejupslīde, savukārt Spānijā bija vērojama spēcīga izaugsme. Gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamnedēļ samazinās likmes par 25 bāzes punktiem.
Saskaņā ar piektdien publicēto Eurostat trešo aplēsi eiro zonas iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieauga par 0,2 % ceturkšņa laikā, kas ir lejupvērsta korekcija salīdzinājumā ar iepriekšējo aplēsi (0,3 %), piektdien publicētajā Eurostat trešajā aplēsē. Līdzīga izaugsmes samazināšanās bija vērojama arī plašākā Eiropas Savienībā.
Šie skaitļi liecina par izaugsmes tempa palēnināšanos salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, kad gan eirozonas, gan Eiropas Savienības izaugsme bija 0,3 %.
Gada izteiksmē iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī eirozonā palielinājās par 0,6%, bet Eiropas Savienībā – par 0,8%.
Atšķirības starp dalībvalstīm
Starp dalībvalstīm bija vērojamas lielas atšķirības, un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vislielākais pieaugums bija Polijā (1,5 %), kam sekoja Grieķija (1,1 %) un Nīderlande (1,0 %). Savukārt visbūtiskākie kritumi bija vērojami Īrijā (-1.0%), Latvijā (-0.9%) un Austrijā (-0.4%).
No eirozonas lielākajām tautsaimniecībām Vācijā bija vērojams samazinājums par 0,1 %, savukārt Itālijā un Francijā bija vērojama neliela izaugsme 0,2 % apmērā. Turpretī Spānijā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija vērojama spēcīga izaugsme par 0,8 %.
Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi samazinājās par 0.1%, imports pieauga par 0.5%, bet bruto pamatkapitāla veidošana saruka par 2.2%, un tas viss būtiski kavēja eirozonas izaugsmi. Valdības izdevumi, kas pieauga par 0.6%, un eksports, kas palielinājās par 1.4%, bija galvenie pozitīvie faktori.
Ekonomikas tempu palēnināšanās paver iespēju ECB samazināt procentu likmes
“Jaunākie dati – tādi kā patērētāju uzticēšanās un aktivitātes rādītāji (iepirkumu menedžeru indekss), īpaši apstrādes rūpniecības sektorā – nav bijuši tik iepriecinoši,” šonedēļ intervijā laikrakstam Le Monde sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes loceklis Pjero Cipollone.
Cipollone pauda bažas, ka šie vājākie rādītāji apdraud eirozonas izaugsmes perspektīvas. Viņš uzsvēra, ka investīcijas joprojām ir gausas, liecinot, ka uzņēmumi neparedz spēcīgu atveseļošanos.
Runājot par inflāciju, Cipollone norādīja, ka ECB prognozes liecina, ka inflācija 2025. gada 2. pusgadā atgriezīsies 2% mērķa līmenī.
Jautāts par procentu likmes samazināšanas iespēju 12. septembra sanāksmē, Cipollone norādīja: “Līdzšinējie dati apstiprina mūsu virzību, un es ceru, ka tie ļaus mums turpināt mazāk ierobežot mūsu darbību.”
Tirgus vienprātība liecina, ka gaidāmajā ECB sanāksmē procentu likme tiks samazināta par 25 bāzes punktiem.