Es vasarnīcā uzstādīju žogu, bet kaimiņš man par to atriebās ļoti nepatīkamā veidā

Manai vasarnīcai un dārzam apkārt atrodas vēl trīs citi. Tās ir parastas vasarnīcas, kas izveidotas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū – tad neviens  žogus vēl nelika.

Es arī neplānoju izveidot žogu, kamēr atklāju, ka kaimiņš, kura dārzs robežojas ar līdzās esošo ielu, dodas pie kāda ciemos pa manām puķu dobēm uz mūsu ielu, nevis iet apkārt pa citām ielām.

Un šis kaimiņš mīl iedzert savā vasarnīcā, tāpēc viņš, iespējams, vienkārši fiziski nespēj izvēlēties ceļus starp puķu un vairākām zaļumu dobēm.

Un, ierodoties nedēļas nogalē vasarnīcā, man bija ļoti bēdīgi redzēt pēdas uz mīkstas zemes un salauztus ziedus un dilles.

Tāpēc es nolēmu pa visu perimetru uzlikt žogu un izveidot aizveramus vārtiņus. Pieņēmu darbā strādniekus, viņi uzmanīgi ievietoja stabus betonā pa perimetru, un tad pēc pāris dienām nostiepa drāšu sietu.

Tur, kur mans zemesgabals robežās ar neganto kaimiņu, man auga brīnišķīgas avenes. Strādnieki ar tām apgājās galā ļoti akurāti, izrokot tikai dažus aveņu cerus.

Dienās, kad tika uzlikts žogs, negantā kaimiņa nebija mājās. Kaimiņiene no blakus vasarnīcas pastāstīja, ka viņš esot devies triju nedēļu atvaļinājumā, lai apciemotu radiniekus.

Viss bija kārtībā līdz..

Kopumā divas nedēļas viss bija kārtībā. Un tad es ierados vasarnīcā un atklāju, ka visas manas avenes ir vienkārši izmirušas, izžuvušas un palikuši tikai melni kātiņi.

Nav šaubu, ka nejaukais kaimiņš avenēm kaut ko uzkaisīja vai uzlēja zem saknēm, atriebjoties par bloķēto piekļuvi mūsu ielai. Un nekādi nevar pierādīt, ka šis kaitnieks ir viņš. Man ir lieliskas attiecības ar pārējiem kaimiņiem, un mans žogs viņus nemaz netraucē.

Ar vienu  no kaimiņiem mēs apspriedām, kādas mežvīteņu un kāpšanas rozes mēs varētu stādīt gar žogu – tā, lai tās priecētu visus  kaimiņus.

Vispār – aizvainojoši līdz asarām. Un kādas cūcības vēl atriebīgais kaimiņš izgudros, ir grūti uzminēt.