Pētījumos ir pierādīts, no kura vecāka bērns saņem savu intelektu. Izrādās, ka mums lielākoties jāpasaka paldies tikai vienam no vecākiem par savu gudrību.
Lai gan bērns manto intelektu pamatā tikai no viena vecāka kā pierāda nesen veiktais pētījums, tomēr tā teikt, ka viņš ir “pilnīgi atsities” vienā vai otrā vecākā tomēr nedrīkst, jo bērnu it visā tomēr veido abi vecāki – pastāv vairāki ģenētiski faktori no viena vai otra vecāka, kas ietekmē bērna intelektuālo attīstību.
Pavisam nesen zinātnieki pabeidza masveida pētījumu par šo tēmu un nonāca pie secinājumiem, ka intelekts tiek mantots no mātes nevis tēva, kā tas vienmēr tika uzskatīts. Tieši mātes gēns atbild par bērna galvas smadzeņu attīstību, bet tēva gēns – par limbiskās sistēmas attīstību, jeb tā saukto emocionālo intelektu. Turklāt, daži citi pētījumi pierāda, ka intelekts tiek mantots no mātes, jo gēns, kas to nodrošina, atrodas X hromosomās. Taču ir arī citi faktori!
Nesen pētnieki no Ulmas Universitātes Vācijā atklāja, ka ģenētika nav vienīgais iemesls intelektuālajai attīstībai. Tas, cik gudrs bērns izaug, ir atkarīgs arī no citiem faktoriem.
Galvenais no šiem faktoriem ir pieķeršanās līmenis mātei, īpaši vecumā līdz diviem gadiem. Bērni, kas regulāri spēlē ar savām mātēm sarežģītas spēles, kurās jāatpazīst noteikti simboli, rezultātā izaug par daudz gudrākiem cilvēkiem, nekā viņu vienaudži, kas tā nedarīja.
Otrais ietekmējošais faktors ir mīlestība. Ja bērnu emocionālās prasības līdz 13 gadu vecumam tika izpildītas teju pilnībā, viņu hipokampā attīstījās par 10% vairāk šūnu nekā tiem, kas bija emocionāli atdalīti no savas mātes.
Šobrīd zinātnieki apgalvo, ka intelekts no ģenētikas atkarīgs vien 40 – 60%, bet pārējo daļu ietekmē apkārtējā vide.
Un vēl, ja Jūsu bērnu daba ir apveltījusi ar gaišu galvu, viņa vēlmi atrisināt dažādas problēmas ir obligāti nepieciešams attīstīt. Turklāt, uzdevumiem, līdz ar gadu gājumu, jāpaliek daudz grūtākiem. Tādēļ, lai arī kāds nebūtu bērna intelekta līmenis, ja tas netiks attīstīs, to iespējams dzīvē arī pazaudēt.