Olvadu kaites
Otrs biežākais neauglības iemesls ir olvadu necaurlaidība. Galvenais cēlonis ir dažādas infekcijas un aborti (it īpaši pirmais), kas, pēc pētījumu datiem, izraisa komplikācijas aptuveni 40% gadījumu. Var tikt bloķēta olvadu caurlaidība, dzemdē neatjaunoties normāla gļotāda, var rasties saaugumi. No sarežģījumiem nepasargā arī medikamentozs aborts.
Nākamā grūtniecība nereti vairs neiestājas tāpēc, ka sieviete pēc nelāgā notikuma sevi psiholoģiski šausta. Reizēm nepieciešama ilgstoša psihoterapija, lai viņa būtu gatava nākamajam bērniņam.
Olvadiem kaitē dažādas infekcijas, kas rada iekaisumu mazajā iegurnī. Bīstama, piemēram, ir slēptā hlamidioze, kas ne tikai bojā olvadus, bet arī rada iekaisumu mazajā iegurnī vai pat visā vēdera dobumā. Vainojama vēl var būt ureaplazma, mikoplazma un citi nevēlami mikrobi.
Olvadu caurlaidību var pasliktināt endometrioze, urīnceļu infekcijas, sarežģītas apendicīta vai citas kuņģa un zarnu trakta operācijas. Nereti pie vainas ir tā sauktais hiperaktīvu zarnu sindroms, uzpūstas zarnas celiakijas gadījumā, kas rada saaugumus.
Diezgan bieži neauglības iemesls ir neattīstīti, gari, izlocīti olvadi, kas nekad nav bijuši atvērti. Reizēm olvadi ir nekustīgi, ja tos nospiež zarnas vai tiem apkārt ir saaugumi.
Necaurlaidīgus olvadus var mēģināt atvērt laparoskopiskas operācijas laikā. Ja problēma radusies iekaisuma dēļ, tos var vieglāk izārstēt.
Vaina dzemdē
Gana bieži neauglības iemesls ir neattīstīta dzemde vai tās attīstības anomālijas, piemēram, sedlveida vai divragu dzemde. Vēl var būt gan neattīstīts dzemdes iekšējais slānis, gan tā hiperplāzija, kā arī polipi un saaugumi dzemdes dobumā.
Reizēm nozīme ir dzemdes guļai, kaut gan veselam spermatozoīdam tā ceļā uz olšūnu nebūs šķērslis. Kā stāsta Māra Zumente, agrāk jaunajām māmiņām pēc dzemdībām likts gulēt uz vēdera, lai dzemde atgrieztos sākuma pozīcijā – nedaudz uz priekšu, jo bieži pēc radībām orgāns novietojas nepareizi.
Ja tā nogūlusies uz mugurpusi, ieteicams mīlēties pozā, vīrietim esot no mugurpuses, taču tas ne vienmēr garantēs panākumus. Ja grūtniecības iestāšanos apgrūtina mainīts dzemdes guļas stāvoklis, ārsts īsti palīdzēt nevar.
Lai ārstētu polipus vai miomu, veic histeroskopiju, ar ķirurģisku instrumentu caur dzemdes kakla kanālu iekļūstot dzemdes dobumā. Jāņem vērā, ka pēc miomas operācijas uz dzemdes var palikt rēta un kavēt grūtniecības iestāšanos. Miomu iespējams ārstēt arī ar medikamentiem, pēc 3–4 mēnešiem mēģinot palikt stāvoklī. Grūtniecības iestāšanās iespēju vēl var uzlabot, slēdzot jeb embolizējot miomas galvenos asinsvadus.
Imunoloģiskais konflikts
Neauglību var izraisīt partneru imunoloģiskā nesaderība. To atklāj, testos nosakot antivielas pret spermatozoīdiem vai arī tā sauktajā postkoitālajā testā pārbaudot, kā sperma kustas sievietes dzemdes kaklā noteiktu stundu skaitu pēc dzimumakta. Šajā gadījumā pēc mīlēšanās 2–4 stundu laikā jāierodas klīnikā. Ja nav paspēts, arī pēc 12 stundām mazajiem astaiņiem vēl vajadzētu būt kustīgiem.
Spermatozoīdi var iet bojā arī pārāk skābā vidē, bet to nav iespējams uzlabot, lietojot tikai maksts svecītes. Lai normalizētu visa organisma pH, ieteicams atteikties no trekniem gaļas ēdieniem, neēst rūpnieciski ražotu vistu vai mākslīgi audzētu lasi, kas ir piesātināti ar hormoniem, ziemā audzētus tomātus, gurķus un izvairīties no produktiem, kas ilgstoši uzglabāti polietilēna plēvē, jo tie var ķīmiski ietekmēt organismu.
Cēloņa meklējumos
Lai noskaidrotu neauglības iemeslu, vispirms paņem maksts uztriepi un pārbauda, vai nav infekcijas. Nebūtu pareizi sākt stimulēt grūtniecību un pēc tam, savairojoties mikroorganismiem, to zaudēt.
Sākumā jāpārliecinās, vai spermatozoīds ar olšūnu var satikties, vai ir caurlaidīgi olvadi un partnerim veselīga sperma, kas spētu apaugļot olšūnu. “Reizēm sievai jau trīsreiz izdarīta laparoskopija, bet vīrs izvairījies no veselības pārbaudes, un beigās izrādās, ka viņam nav spermatozoīdu,” liecina dakteres Māras Zumentes pieredze.
Daudzi ginekologi apskates laikā var pacienti izmeklēt ar ultrasonogrāfiju un secināt, vai notiek ovulācija. Lai to noskaidrotu, pie ārsta vislabāk doties menstruālā cikla pirmajā fāzē.
Hormoni sievietei menstruālā cikla laikā mainās trīs reizes – ciklam sākoties, ovulācijas laikā un tam beidzoties –, tāpēc tie jānosaka trīsreiz mēnesī, taču, ja vienu mēnesi viss kārtībā, tas nenozīmē, ka tāpat būs arī nākamajā. Vienkāršāk un lētāk ir veikt ultrasonogrāfiju. Asinsanalīzes nepieciešamas, ja vajadzīga padziļināta izmeklēšana.
Hormons prolaktīns, reaģējot uz stresu, diennakts laikā mainās. Ja tas bijis paaugstināts, analīzi vajag atkārtot no rīta, kad sieviete ir mierīgāka. Ja tas joprojām ir augsts, noteikti jāpārbauda hipofīze, lai pārliecinātos, vai nav attīstījies audzējs. Prolaktīna paaugstināšanās var izjaukt pārējo hormonu balansu. Reizēm jānosaka arī asinsrecēšanas faktori.
Veicot ultrasonogrāfiju, pārbauda dzemdi, olvadus, olnīcas. Ja atklāj kādu defektu, ieteicama laparoskopija, kuras laikā caur sīkiem griezieniem vēderā ievada optisku instrumentu, kas ļauj precizēt diagnozi un, ja nepieciešams, procedūras laikā arī izoperēt atrastos bojājumus.
Ultrasonogrāfijā vai magnētiskajā rezonansē var atklāt izteiktus endometriozes perēkļus, kas arī var būt neauglības cēlonis. Sīki perēklīši redzami tikai laparoskopijā. Kad tie likvidēti, lieto medikamentus pret šo slimību un pēc tam cenšas iespējami ātrāk panākt grūtniecību. Kamēr nebūs mēnešreižu, perēkļi neatjaunosies.
Savukārt, lai atklātu un uzreiz novērstu problēmas dzemdē, izdara histeroskopiju. Visgrūtāk problēmu risināt, ja ne sievietei, ne vīrietim nekādu vainu neatklāj, taču bērniņš vienalga nepiesakās.
Palīdz gandrīz vienmēr
Neauglības ārstēšanā nereti vērts iesaistīt ne tikai ginekologu, bet arī terapeitu, endokrinologu, psihoterapeitu un citus speciālistus. Ja sieviete to ļoti vēlas, gandrīz vienmēr ātrāk vai vēlāk pie bērniņa tomēr izdodas tikt.
Pirms onkoloģiskas slimības ārstēšanas ar staru vai ķīmijas terapiju, kā arī citu medikamentu lietošanas smagu slimību gadījumā, kas varētu iznīcināt olšūnas, tās iepriekš vēlams sasaldēt.
Ja grūtniecība kāda iemesla dēļ neiestājas ilgstoši un nav iespējama, piemēram, ja sievietei bijušas ārpusdzemdes grūtniecības un nav olvadu, veic ārpusķermeņa apaugļošanu.
Daktere Māra Zumente ar neauglības ārstēšanu nodarbojas jau 13 gadu un ir palīdzējusi rasties daudziem bērniņiem, tomēr viņa to uzskata par iejaukšanos dabas norisēs. “Cerams, nepiedzīvosim laikus, kad sieviete jaunībā nodos olšūnas glabāšanai un, kad pusmūžā radīsies vēlme pēc pēcnācējiem, dosies tām pakaļ, lai apaugļotu ar vīra noglabāto sasaldēto spermu,” spriež ārste.
Visu rakstu lasi portālā veselam.la.lv, spiežot ŠEIT
