///Svarīgi///
• Paštonējošos līdzekļus nevajadzētu lietot, ja āda nav vesela. Ar tiem nav ieteicams eksperimentēt, ja ir psoriāze, nosliece uz alerģisku dermatītu vai atopisko dermatītu.
• Pirmo reizi tos vēlams pamēģināt uz neliela ādas laukuma un trīs dienas pavērot iedarbību, jo blaknes var parādīties arī vēlīni.
• Paštonējošie līdzekļi nesatur ultravioleto staru filtrus, tāpēc, atrodoties saulē, jālieto aizsargkrēms.
• Jāņem vērā, ka paštonējošie līdzekļi var sausināt ādu, tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš tās mitrināšanai.
• Mājas apstākļos pašbrūnināšanās, visticamāk, neizdosies tik kvalitatīvi un vienmērīgi kā skaistumkopšanas salonā, kur šo procedūru veic ar profesionālu iekārtu.
Protams, vasaru labāk sagaidīt ar gaišu ādu, jo, kā atzīst dermatologi, iedegums ir nevis veselīguma, bet gan ādas bojājuma pazīme. Solārijā, kurā mākslīgu brūnumu no ultravioletā starojuma varam gūt visu gadu, saņemam 95% UVA staru un 1–5% UVB staru, kuri ir daudz aktīvāki par pirmajiem un tiek absorbēti epidermā. Savukārt UVA starojums tai izkļūst cauri, bojā kolagēna un elastīna šķiedras, izraisot fotonovecošanu, bet uz šūnām iedarbojas kancerogēni, veicinot ādas vēža attīstību. Tās no ultravioletā starojuma daļēji pasargā pigments melanīns. UVB stari iedarbojas uz šūnu ģenētisko informāciju jeb DNS molekulām, mainot to struktūru. Savukārt UVA ietekmē šūnas kodolu ar brīvo radikāļu starpniecību, tādējādi izraisot mutācijas.
Kā novērojis “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatologs Raimonds Karls, pēdējā laikā lielākā daļa jaunās paaudzes ņem vērā, ka solārijs nav veselīgs, un šīs procedūras visvairāk apmeklē 25–40 gadus veci cilvēki.
Solārija alternatīva ir paštonējošie līdzekļi, kas palīdz iegūt brūnganu ādas krāsu, nepakļaujot to ultravioleto staru iedarbībai. Šķiet, Latvijā visvairāk izplatīti tie, kas papildināti ar krāsvielām, kuras uz ādas oksidējas, piešķirot brūnu, bet ne pārāk noturīgu toni. Turklāt jāņem vērā, ka tie nepasargā no saules ultravioleto staru iedarbības.
