Pēdas pierod pie konkrētiem apaviem, tāpēc, mainoties sezonām un uzvelkot citus, vairs nejūtamies ērti.
Kāpēc tā notiek, un kā izvēlēties piemērotus apavus ikdienai? AT Latvia tehniskais ortopēds Raivis Bukolovskis apstiprina, ka glaunās, šikās kurpes ne vienmēr būs ērtākas.
Ja apavi nav piemēroti
Velkot nepiemērotus apavus, rodas ādas nobrāzumi, tulznas, varžacis. Var attīstīties locītavu deformācijas, muskuļu disbalanss, kas izraisa gaitas un stājas pārmaiņas un lielo locītavu pārslodzi. Pirmie cieš ceļi, gūžas, muguras lejasdaļa. Ja apavi neelpo, pieaug ādas infekciju risks.
“Studiju gados rādīja piemēru, kā cilvēks ar diabēta neiropātiju gumijniekos pagalmā tīrījis sniegu un, atnākot mājās, zābakus novilcis kopā ar ādu. Pēc tam nācies ārstēties slimnīcā. Skaidrs – ir ļoti būtiski izvēlēties laikapstākļiem atbilstīgus apavus,” atgādina ārsts.
Sāpes ir pirmā pazīme, kas liecina par pēdu problēmām. Tās maina kustību un rada muskuļu pārslodzi noteiktās ķermeņa zonās. Ja ir aizdomas par nepareizu gaitu, var vērsties pie podiatrijas speciālista vai fizioterapeita, kurš novērtē stāju un kustību.
Pārāk šauri purngali
“Cilvēki savu veselību mēdz upurēt modes vārdā. Izvēlas pārlieku šauru purngalu platumu. Kad pievēršu uzmanību neatbilstīgiem apaviem, pacients apgalvo, ka tie esot gana ērti. Tad iezīmēju pēdas līniju un virsū uzlieku iemīļoto apavu. Cilvēks ir pārsteigts, redzot, cik daudz vietas tie nozog pirkstgaliem,” piemēru min ārsts.
Lasi vēl: TESTS. Ko par tavu raksturu pasaka apavi?
Pārāk šaurs purngals veicina pirmā pirksta kauliņa deformāciju, ādas sabiezējumus. Turklāt šauros un pārāk mazos apavos pirksti atrodas pa pusei saliektā stāvoklī, āda virspusē nepārtraukti rīvējas, rodas varžacis.
Ja otrais pirksts ir garāks par īkšķi un apavus izvēlas pēc īkšķa garuma, otrais pirksts ir pa pusei saliekts, atbalsts vairs nav uz pirksta spilventiņa, bet gan uz tā gala. Var tikt traumēts nags, attīstīties infekcija, sēnīšu slimība.
Augsti papēži tikai svētkiem!
Nevajadzētu pastāvīgi nēsāt kurpes ar ļoti augstiem papēžiem, jo pēda šādos apavos ir mazkustīga un nelokās. Tas rada muskuļu sasprindzinājumu pēdās un apakšstilbos, veicina muskulatūras disbalansu. Parasti šādu apavu purngali ir smailāki, un, ja papēdis ir augsts, pirkstgali maksimāli ieslīd purngalā un tiek saspiesti. Vairs nedarbojas klasiskais trīs punktu atbalsts – papēdis, pirmā un piektā pirksta spilventiņi, viss atbalsts pārvietojas uz pirkstu locītavām.
“Ar laiku saīsinās pirkstu atliecējcīpslas un Ahilleja cīpsla. Sievietes tad mēdz sūdzēties, ka vairs nespēj paiet ar zemiem papēžiem. Tā kā neviena nepiedzimst ar augstpapēžu kurpēm kājās, šis nepareizais stāvoklis ir dzīves laikā iegūts un ir jāmaina,” spriež speciālists. “Kad pusgadu biju nostaigājis armijas kirzas zābakos, pēc tam tajos jutos kā mīkstās, ērtās kedās, jo pēda bija pieradusi. Var pierast pie daudz kā, bet jāmāk noķert brīdi, kad kaut kas sāk iet greizi. Jāieklausās savās sajūtās.”
Apavu ērtumu un pievilcību ietekmē tirgus tendences. Modē bieži vien ir tas, kas nav piemērots pēdu veselībai. Lielākoties tiek ražoti ortopēdiski nepareizi veidoti apavi, tāpēc kvalitatīvu un ērtu apavu izvēle nav tik plaša, vērtē eksperts.
Nē pirkstiņčībām!
Vasarā jāvairās ikdienā valkāt tā dēvētās pirkstiņčības (sauc arī par flipflopiem vai jēzenēm). “Ja apava virsma ir pavisam gluda un vienīgo atbalstu nodrošina maza saitīte starp pirkstiem, čību saķere ar pēdu nav stabila. Cilvēks sasprindzina muskulatūru, lai apavus noturētu pie pēdām. Muskuļi tiek noslogoti nepareizi, mainās atbalsta punkti un spiediens pēdu zonās, rodas pārslodze. Rudenī, pārejot uz citiem apaviem, pēdas sāk sāpēt, jo vairs nekustas tik labi kā iepriekš,” stāsta ārsts.
Avots:
