Viņas ļaunākās prognozes ir piepildījušās, un jaunās tehnoloģijas tik tiešām sabojā bērnu dzīves. Mazākie ātri kļūst par datoru un telefonu ekrānu vergiem, bet vecākie sevi identificē ar virtuālo personību. Grāmatas iznākšanas laikā Facebook tikai sāka kļūt populārs un visi vairāk uztraucās par to, ka bērni spēlē vardarbīgas videospēles un pārāk daudz laika pavada pie televizoru ekrāniem. Šodien bērni pie ekrāniem pavada vidēji 2 līdz 6 stundas dienā, un bieži vien viņi skatās vairākos ekrānos vienlaicīgi.
Tā kā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un bērni tās ļoti ātri apgūst, vecākiem ir grūti kaut ko ietekmēt. Rezultātā bērniem veidojas atkarība.
Psiholoģe norāda, ka bērniem arvien biežāk tiek konstatēts uzmanības trūkums un hiperaktivitāte. Turklāt ir pierādīts, ka tehnoloģiju ietekmē bērni cieš no aptaukošanās, miega traucējumiem, agresijas, vājām sociālajām prasmēm, depresijas, kā arī viņiem pasliktinās sekmes.
Diemžēl planšetdators ir kļuvis arī par mazu bērnu nomierinātāju un pat tiek izmantots, lai noliktu bērnus gulēt.
Turklāt daudziem bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem, ir pašiem savi planšetdatori. Bērnu preču veikalos pat ir pieejami īpaši bērnu sēdeklīši ar planšetdatoru statīviem. Interesanti, ka pats Apple priekšnieks Stīvs Džobss saviem bērniem nedeva planšetdatorus. Žēl, ka citi vecāki neseko šim piemēram.
Jo agrāk bērns tiek pieradināts pie ekrāniem, jo grūtāk ir viņu atradināt. Tomēr pie ekrāniem pavadītais laiks ietekmē ne vien vispārīgo bērna attīstību, bet arī liedz iegūt reālu dzīves pieredzi. Bērni daudz retāk pa īstam spēlējas ar saviem vienaudžiem.
Lai arī vecāki redz šīs pārmaiņas, viņi neko nedara lietas labā, jo ir aizņemti ar savām problēmām.
Spēlēšanās ‘pa īstam’ ir bioloģiska vajadzība. Tā ir tikpat svarīga bērna attīstībai kā ēdiens un miegs. Ja bērnībā netiek attīstīti nervu ceļi, kas kontrolē sociālās prasmes un iztēli, tad vēlāk to izdarīt ir ļoti grūti. Skraidīšana un kāpelēšana attīsta fiziskās prasmes, un spēlēšanās savā ziņā ir radošs process, kam vajadzīgs liels personīgais ieguldījums. Tādā veidā bērns iegūst, piemēram, problēmu risināšanas iemaņas, saskarsmes un komunikācijas prasmes, kā arī emocionālo elastību. Tas viss attīsta sociālās prasmes un empātiju, un vēlme izzināt pasauli tikai palīdz bērna tālākai attīstībai.
Pediatri iesaka bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, vispār neļaut skatīties ekrānos, un vēlāk ļaut uzmantot tehnoloģijas ne ilgāk kā divas stundas dienā. Tas nav tikai tāpēc, lai neveidotos uzmanības traucējumi, bet arī tāpēc, lai bērns vairāk iesaistītos citās aktivitātēs, kas veicina ķermeņa un prāta attīstību.
Ekrānos redzamās bildes var būt tikpat aizraujošas kā reālā pasaule, un pat ļoti mazs bērns var iemācīties rīkoties ar skārienjutīgo ekrānu. Tas viņam sagādā prieku, bet netiek attīstītas fiziskās, sociālās un kognitīvās prasmes, kā arī lasītprasme. Lasot bērns attīsta iztēli, bet ekrānā viss ir parādīts priekšā.
Ekrāna vērošana neattīsta izturību un emocionālo noturību. Kad bērns pa īstam spēlējas, viņam ir iespēja sastapties ar grūtībām un tās pārvarēt, kā arī mācīties no kļūdām, paklupt un atkal piecelties un pilnveidot savu pašapziņu.
Tas ir ļoti svarīgi mentālajai veselībai, it īpaši mūsdienu pasaulē. Ļoti daudziem bērniem mūsdienās ir problēmas ar pašvērtējumu, viņi jūtas vientuļi un pat cenšas sev nodarīt pāri.
Eksperti uzskata, ka pie bērnu emocionālā stāvokļa ir vainojami sociālie tīkli un virtuālā vardarbība bērnu starpā. Daudzi bērni un jaunieši nevarētu iedomāties savas dzīves bez Facebook, kur ikviens vēlas būt tāds, kā visi pārējie, lai viņš netiktu apsmiets. Taču nedrīkst ļaut bērniem būt tādiem, kā visi pārējie, jo tas ir kaitīgi. Tāpēc vecākiem ir jāiesaistās, lai nākamā paaudze būtu pietiekami līdzsvarota un vesela,lai tehnoloģijas izmantotu gudri.
Tas nozīmē ierobežot laiku, kas pavadīts pie datoru ekrāniem, pavadīt vairāk laika ģimenes lokā un parūpēties, lai bērniem ir iespēja spēlēties brīvā dabā.
Pastāv uzskats, ka bērniem ir jālieto tehnoloģijas, jo visa pasaule attīstās šādā virzienā, bet maziem bērniem nav jādod jaunākās ierīces.
Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un visas datorprasmes, kas būs iegūtas pirms septiņu gadu vecuma, pusaudža gados jau būs novecojušas. Taču pašpārliecinātība, emocionālā noturība, radoša domāšana, sociālās prasmes un spēja loģiski domāt noderēs jebkurā vecumā.