Pēdējo laika ažiotāža par sviesta cenu kāpumu ir tikai sākums procesam, kas sagaida visus “treknos” produktus.
Proti, cenas turpināšot kāpumu, jautājums ir tikai par to, kurā brīdī tās atdursies griestos, cik augsti tie būs un kā tas samērosies ar pircēja pirktspēju. Gan ražotāji, gan veikalnieki kāpumu vienā balsī skaidro ar pieprasījuma pieaugumu pasaulē un piena tauku deficītu. “Elvi” komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta, ka pēdējā laikā visi ražotāji ir paziņojuši par ievērojamu sviesta cenas kāpumu. Cenu pieaugums katram ražotājam gan atšķiras, turklāt tas ir ļoti dažāds – 16 līdz 48% robežās. Piemēram, zīmola “Rasa” saldkrējuma sviests tagad maksā vidēji 2,49 eiro par paciņu. Iepriekš paciņa maksāja vidēji 1,69 eiro. Tikmēr zemnieki ir dusmīgi, ka viņiem no lielā cenu kāpuma nekāds labums neatlec.
Sviests dārgāks arī citur
Krasais cenu lēciens pat radījis versiju, ka Latvijas ražotāji, iespējams, spējuši atrast veidu, kā pa aplinku ceļiem, piemēram, caur Serbiju vai Baltkrieviju, atgriezties Krievijas tirgū, līdz ar to radot sviesta deficītu pašu mājās.
“Tas tā nav, neviens uz Krieviju neko neved. Un, ja pat tas tā būtu, mūsu apjomi nevarētu ietekmēt tirgu. Nevajag pārvērtēt Krievijas nozīmi, uz pasaules augošā pieprasījuma fona tas ir tikai piliens jūrā,” saka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš ir pārliecināts, ka sviesta cenas kāpums ir likumsakarīgs iznākums pasaules tirgos notiekošajam. Piemēram, pirms gada sviesta tonna biržā maksāja vidēji 2370 eiro, bet šodien šis rādītājs ir jau ap 5600 eiro.
“Pašreizējā cena ir līdzsvars starp salīdzinoši augsto sviesta cenu un pārējo piena produktu cenu. Pārstrāde negūst papildu ieņēmumus, jo pārējie piena produkti tiek ražoti par neadekvāti zemu cenu, kamēr pašizmaksa aug. Veikala plaukta cenas ir grūti salīdzināt ar ražošanas cenu – tās nav tik lielas. Katrs cenu kāpums nes līdzi procentuālu pieaugumu visā produkta ražošanas ķēdītē. Ja paceļam cenu par 10%, plaukta cenas pieaugums būs vēl lielāks, jo tas veidosies no loģistikas, veikala uzcenojuma, kas vēl tiek aplikts ar 21% PVN,” saka J. Šolks.
Kad sviesta cenu kāpums varētu rimties? Piensaimnieks teic, ka šis process nav prognozējams. Tomēr pieredze rādot, ka šādas novirzes no normālas tirgus situācijas ilgst no dažiem mēnešiem līdz pat gadam. Jārēķinās, ka daudzu citu piena produktu cenas pasaules tirgū ir salīdzinoši zemas un atsevišķām produktu kategorijām pat pazeminājušās, piemēram, sausā vājpiena tirgus cena ir tuvu iepirkuma cenai intervencē (nedaudz virs 1700 eiro par tonnu). Turklāt ES ietvaros uzkrāts iepriekš intervencē iepirktais sausais vājpiens vairāku simtu tūkstošu tonnu apjomā.
J. Šolks nupat atgriezies no Itālijas un stāsta, ka turienes veikalos sviesta cena šonedēļ svārstās 9 – 10 eiro/kg robežās, tātad – līdzīgi kā Latvijā. “Taču jāņem vērā, ka Itālijā PVN ir tikai 3 – 5% salīdzinājumā ar 21% Latvijā, un kopumā trekno piena produktu cenas pie mums joprojām zemākas nekā Itālijā un arī Eiropā. Bet novēroju ļoti interesantu lietu. Veikalā piena pudele maksā 1,64 eiro un uz tās ir norāde, ka šī ir “ieteicamā cena”. Iepriekš tas darīts ar cigaretēm, nu tas pats – ar atsevišķiem piena produktiem. Tātad tiek pieļauta vienošanās starp ražotāju un tirgotāju, sava veida “kartelis”, taču acīmredzami šāda sistēma strādā un nevienam nav iebildumu,” stāsta J. Šolks.
Zemniekiem nekāda labuma
Loģiski spriežot, situācijā, kad sviesta cena veikalā uzlēkusi nepieredzētos augstumos, arī zemniekiem būtu par pienu jāsaņem lielāka maksa, taču tas tā nav. “Lai gan svaru kausiem vajadzētu būt līdzvērtīgiem, tomēr tā nav noticis, jo tie pāris centi, kas kopš krīzes pielikti pie piena cenas, nav adekvāti cenai, ko pircējs veikalā maksā par sviesta paciņu,” saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Piena grupas vadītāja vietniece, saimniecības “Dimanti” īpašniece Sandra Stricka. Viņasprāt, ir tikai apsveicami, ka pasaulē sviests beidzot tiek novērtēts un sabiedrība sapratusi, ka augu tauki nav nekas veselīgs. “Cilvēku vēlme ēst veselīgāk nosaka, kāpēc palielinājies pieprasījums pēc sviesta. Taču piena ražotājiem, lauksaimniekiem, nav skaidrs, kas šajā cenu kāpumā ir ieguvējs. Lauksaimnieks tas noteikti nav, jo piena cena daudziem piena ražotājiem joprojām nesedz pašizmaksu,” saka zemnieku pārstāve.
Viss tikai vēl būs…
Tikmēr tirgotāji visi kā viens apliecina, ka trekno piena produktu cenu kāpums ir vēl tikai ieskrējies un to diktē pieprasījuma kāpums pasaulē un izejvielu deficīts.
SIA “Iepirkumu grupa” (“Top!” tīkls) Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte norāda, ka lielākā daļa piegādātāju ir iesūtījuši cenu paaugstinājumu saistībā ar industriālo piena izejvielu cenu pieaugumu pasaules tirgos un piena tauku deficītu. Būtiskākais ir saldā krējuma izejvielu cenu kāpums. “Pirmās indikācijas bija jau jūnijā, kopš tā laika esam jau saņēmuši nākamos cenu paaugstinājumus, jo situācija nav stabilizējusies. Kā skaidro ražotāji, jaunās partijas par esošajām cenām vairs nevar saražot. Cenu pieaugums nav noticis vienas dienas laikā, vairāki ražotāji cenas paaugstināja pamazām. Šobrīd ražotāji samērā neilgā laikā cenas paaugstinājuši līdz pat trešdaļai no iepirkumu cenas, kas, protams, ietekmēs pārdošanas cenu. Veikalos pircējiem jārēķinās ar cenu pieaugumu visiem sviesta produktiem un ne tikai, jo pieaugums šobrīd jau sācies visai piena produkcijai. Arī piens, krējums, biezpiens, siers – visa piena produkcija šobrīd kļūst dārgāka. Tam gan šobrīd ir mazāks pieaugums nekā sviestam, bet pircēji tāpat to izjutīs savos maciņos,” saka veikala pārstāve.
Arī “Elvi” komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta, ka pēdējā laikā visi ražotāji ir paziņojuši par ievērojamu sviesta cenas kāpumu. Cenu pieaugums katram ražotājam gan atšķiras, turklāt tas ir ļoti dažāds – 16 līdz 48% robežās. Piemēram, zīmola “Rasa” saldkrējuma sviests tagad maksā vidēji 2,49 eiro par paciņu. Iepriekš paciņa maksāja vidēji 1,69 eiro. “Veikalu tīkls nav paaugstinājis uzcenojumu piena produktiem, tostarp sviestam. Tieši pretēji, lai mazliet amortizētu straujo piena produktu cenu kāpumu, vairākām grupām uzcenojums ir samazināts, arī sviesta uzcenojums pēdējā laikā nedaudz sarucis. Sviesta izejvielu cenu kāpums vienu brīdi bija pat tiks straujš, ka atsevišķi ražotāji nespēja veikaliem piegādāt sviestu par tādu cenu, kā bijām vienojušies līgumā, tādēļ dažu zīmolu sviests īslaicīgi nebija nopērkams vispār,” atzīst L. Vārtukapteine. Protams, veikalu plauktos bija atrodama citu ražotāju produkcija un pircēji izteiktu sviesta deficītu nejuta. Tirdzniecības tīklam “Elvi” sviesta ražotāji šobrīd nav snieguši informāciju par tālākajām cenu prognozēm. “Pārtikas produktu cenu svārstības ir cikliskas, un pēc starptautiskā tirgus stabilizēšanās parasti atkal piedzīvojam cenu lejupslīdi, taču to, cik ilgā laikā tas notiks, pagaidām nevaram prognozēt,” saka veikala pārstāve.
Arī SIA “Maxima Latvija” komunikācijas speciāliste Zane Udrase akcentē, ka brīvā tirgū cenas produktiem gan pieaug, gan samazinās, un tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. “Jau pagājušā gada otrajā pusē ražotāji ziņoja par cenu kāpumu, kas ir atstājis ietekmi uz piena produktu cenām arī veikalos. Situāciju Latvijā ietekmēja arī pieprasījuma kāpums pēc svaigpiena, kura dēļ svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā pieauga straujāk nekā piena produktu cenas pasaulē. Tiekoties ar ražotājiem un runājot par cenu izmaiņām, ir garas pārrunas, kamēr nonākam pie kopsaucēja, jo ir jāņem vērā dažādi objektīvi faktori. Jāuzsver, ka cenšamies, lai cenu izmaiņas pircējus ietekmētu iespējami maz, un akcijās iedzīvotāji varētu nopirkt produktus ar labām atlaidēm.” Šobrīd “Maxima Latvija” veikalos sviests “Zelmas piens” 82% 180 g iepakojumā maksā 1,49 eiro, bet sviests “Rasa” 82%, kas gan ir 400 g iepakojumā, maksā 4,49 eiro.
Avots:
