Vai vecākiem ir pienākums palīdzēt pieaugušajiem bērniem? Vai arī pieaugušajiem bērniem pašiem jāpalīdz vecajām mammām un tētiem? Droši vien stiprā ģimenē ikviens bez lielas domāšanas ir gatavs palīdzēt un ir tiesīgs paļauties uz apkārtējo palīdzību. Bet cik bieži tas notiek? Piemēram, mūsu šodienas stāstā vecāki nolēma nepalīdzēt pieaugušajiem bērniem vispār. Un viņi ir pārliecināti, ka viņiem ir taisnība.
Palīdzība pieaugušajiem bērniem
“Mēs ar vīru nolēmām ņemt kredītā trešo dzīvokli. Apkārtējie tikai māj ar galvām, lai gan mēs ar Andri esam pārliecināti, ka visu darām pareizi. Kamēr ir Vese***a, ir jāpelna, jāgriežas, jānodrošina sava nākotne,” pārliecināta Nadīne.
“Mēs paši dzīvojam vienā dzīvoklī, īzīrējam otro, tad īzīrēsim trešo. To, ko saņemam no īrniekiem, tērējam kredītu atmaksai. Rezultātā laika gaitā mājoklis tiks iegūts gandrīz par velti.”
Viņa pastāstīja draudzenei par saviem plāniem, viņa visu jautāja un atzīmēja: “Gudri esat izdomājuši, iegūsiet dzīvokli, kas nekad nebūs lieks. Un tad jūsu dēli apprecēsies, izveidos ģimenes, un tā katram pašam sava dzīves telpa.” Es noteikti nebiju gaidījusi no viņas tādu naivumu. Es smejoties gandrīz izgāzu tējas krūzi uz sevis.
Vai ir vērts palīdzēt
“Galu galā mēs noteikti netaisāmies dalīt dzīvokļus saviem dēliem. Tas, ja meita būtu, tad cita lieta. Un lai puiši pelna paši, nav jēgas tajos ieguldīt. Un vai tāpēc mēs tos audzinām citu cilvēku sievietēm, no kurām jūs noteikti nesaņemsiet pateicību. Esmu jau pietiekami daudz dzirdējusi stāstus par “pateicīgajām” vedekām.””
“Vienmēr dēla sievai māte būs slikta, un viņas pašas māte paliks laba. Nāc pie jaunajiem – tas ir slikti, nenāc – tas ir slikti, palīdzi – tas ir slikti … Un tu nepatiksi, un tev nepatiks. Tāpēc nav vērts mēģināt. Mūsdienās jauniešiem ir tik daudz iespēju nopelnīt, ka ir pat muļķīgi cerēt uz mantojumu. Lai manējais necer.”
Es draudzenei teicu, ka var ieguldīt meitu ģimenēs, vismaz kaut kāda atdeve būs. Bet uz pieaugušiem dēliem maz cerību, būs jāpaļaujas tikai uz sevi. Tāpēc ar vīru rūpējamies par savu nākotni, lai vecumdienās nepazustu. Un mūsu dzīvokļi mums noteikti palīdzēs vairāk nekā jebkura mūsu topošā vedekla.
Lasi arī: Dēls pameta veco tēvu vienu aukstā mājā. Kādu rītu dārga mašīna piebrauca pie pusjukušās būdiņas
“Mana kaimiņiene ir lielisks piemērs. Viņa viena audzināja dēlu, tas apprecējās un viņa jau 5 gadus cenšas uzlabot attiecības ar vedeklu. Gandrīz skatās mutē. Viņa dod naudu, un viņa pastāvīgi ar savu mazmeitu auklējas, bet nulle pateicības. Vedekla ne tikai nepateiks paldies, bet arī nesasveicinās katru reizi. Un ir tikai viens dēls. Kaimiņiene mierina sevi ar cerību, ka viss tomēr uzlabosies,” stāsta Nadīne.
Protams, Nadīnei un viņas vīram ir taisnība, ka viņi paši rūpējas par savu nākotni. Bet kāpēc viņi ir tik pārliecināti, ka attiecības ar topošo vedeklu (un viņas radiniekiem) neizdosies? Galu galā ar normāliem cilvēkiem jūs vienmēr varat izveidot cieņpilnas attiecības. Un šādi aizspriedumi un kategoriska nevēlēšanās palīdzēt bērniem diez vai novedīs pie kaut kā laba.