Jautrīšus vīrusi nemīl. Interesanti padomi, kā nesaķert rudens kaites

sieviete_lapas

Aptuveni šajā laikā, citreiz agrāk, citreiz – vēlāk, ne saukta, ne aicināta tā mūs apciemo regulāri ik gadu. Šī viešņa ir gripa, kas savu ierašanos piesaka ar augstu temperatūru, galvassāpēm, nespēku, nepatīkamām sajūtām kaklā un kņudēšanu degunā.

Ir vairāki veidi, kā stāties pretī šai vīrusinfekcijai, un kuru no tiem izvēlēties – katrs izlemj pats.

Pirmais veids. Klasiskā medicīna

Šajā gadījuma gripas profilaksei un ārstēšanai pacientam atbilstīgākos preparātus iesaka un izraksta ārsts. Saslimstības uzplūdu laikā ar labiem panākumiem tiek lietots remantadīns un arbidols, amiksīns un dibazols, leikocitārais intranazālais (lieto caur degunu) interferons. Imunitātes stiprināšanai aptiekā var iegādāties arī eleuterokoka un Mandžūrijas arālijas tinktūru. Tikai jāņem vērā, ka, ja organisms ir pārpūles, stresu vai hronisku kaišu novājināts, interferonu aizsargājošais efekts mazinās.

Optimāls variants ir savlaicīgi veikta pretgripas vakcinācija, kas īpaši ieteicama gados vecākiem cilvēkiem un visiem tiem, kas sirgst ar hroniskām kaitēm. Riska grupai pieder cilvēki, kam ir kāda sirds-asinsvadu un plaušu slimība. Tiesa, vakcināciju drīkst veikt tikai tad, kad organisms ir vesels – nav hronisko kaišu saasināšanās, nav aizlikts deguns, sāpošs kakls u. tml. Tāpēc pirms vakcinācijas nepieciešama ārsta pārbaude.

Otrais veids. Tautas līdzekļi

Jāņem talkā vecās labās vecmāmiņu receptes. Tuvojoties kārtējai epidēmijai un tās laikā jāpievēršas tādiem līdzekļiem kā sīpols un ķiploks, kas sen jau sevi apliecinājuši par neuzvaramiem līderiem cīņā ar gripu.

* Sīpolu un ķiploku šķīdumu eļļā var pilināt degunā (pa 2-3 pilieniem katrā nāsī vairākas reizes dienā).

* Var sasmalcināt 2-3 ķiploka daiviņas un pusi neliela sīpola, masu sajaukt, ielikt nelielā trauciņā un ieelpot ne pārāk patīkamo aromātu – 10 reižu dziļi ieelpojot gan ar degunu, gan muti. Atkārto procedūru 3-4 reizes dienā.

* Pret saaukstēšanos palīdz pretvīrusu tēja. Vienādās daļās sajauc melisu, raudenes un kumelīšu ziedus. Vienu tējkaroti maisījuma ieber termosā, aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30-40 minūtes nostādina, tad izkāš. Dzer pa glāzei 3-4 reizes dienā, saldinātu ar medu.

* Jau laikus ieteicams pagatavot alvejas sulas un medus maisījumu, kas stiprina organisma aizsargspēkus un noturību pret vīrusinfekcijām. Vispirms 2-3 paprāvas alvejas lapas uz 12 dienām ieliek ledusskapī. Pēc tam no tām izspiež sulu, attiecībā 1:2 sajauc ar medu un vēl 5-7 dienas nostādina istabas temperatūrā. Jūtot tuvojamies saaukstēšanās slimību vai gripas draudus, 3-5 dienas lieto pa ēdamkarotei no rītiem un vakaros.

berns_lapas

Lasi vēl: Jaunās zāles pret vēzi, HIV, čūlu u.c. slimībām glābj dzīvības un ietaupa miljonus

Trešais veids. Gastronomiskais

Tuvojoties gripas laikam, īpašus noteikumus vēlams ievērot arī uzturā. Indiešu un tibetiešu medicīnas piekritējiem gada aukstajos mēnešos vairāk jāpievēršas gaļas ēdieniem. Īpaši jēra gaļai, kas pēc austrumtautu klasifikācijas ir pati karstākā, un ūdensputnu gaļai – tā satur taukus, kas liek „uzliesmot” mūsu iekšējai ugunij. Toties cūkgaļa, pretēji izplatītajam viedoklim, ir „auksts” produkts, tāpēc tās pagatavošanā sarkanos un melnos piparus var īpaši netaupīt.
Visnotaļ ieteicamas šajā laikposmā ir arī putras un taukaini produkti. Pirmām kārtām – kausēts sviests, kuram, kā apgalvots ajūrvēdā, ir ne tikai sildošs, bet arī ārstniecisks efekts. Atšķirībā, piemēram, no parastā sviesta, kas pēc austrumu klasifikācijas ir salds un tātad – atvēsinošs produkts.
Uzskata, ka vismazāk riskam saslimt ar gripu ir pakļauti veģetārieši, jo viņu uzturs tā pārstrādei neprasa no organisma lielu enerģijas patēriņu un tādējādi spēka cīņai pret slimību ir vairāk. Īpaši veselīgi šajā laikā ir C vitamīnu saturošie augļi un dārzeņi, to skaitā arī dzērvenes, upenes, aronijas, citrusaugļi, kurus ieteicamāk ēst ar visu miziņu, arī eksotiskie kivi, avokado…

Ceturtais veids. Aromātiskais

Nevajadzētu aizmirst arī aromterapiju un atsaukt atmiņā, kuras smaržas izraisa siltuma un mājīguma sajūtu. Visticamāk tie ir priežu un dižegles skuju aromāti. Un tiem, kā arī uz sildošajiem rozmarīna, krustnagliņu, muskatriekstu un mazā mārsila aromātiem jāorientējas. Aukstajā laikā tie uzlabos garastāvokli un saglabās dvēseles līdzsvaru. Labvēlīga iedarbība uz imūnsistēmu ir arī bergamotes, kumelīšu, ģerāniju, rožu un sandalkoka aromātiem. Toties no atsvaidzinošajām citrusaugļu smaržām pagaidām labāk atturēties.

Piektais veids. Siltumprocedūras

Nostiprināt imunitāti, kas ar katru dienu kļūst vājāka, palīdz karsta vanna rokām. Atveseļojošais efekts ir gluži tāds pats kā kāju vannai. Viss, kas procedūrai nepieciešams, ir, lai krānā būtu karsts ūdens un 20 minūtes brīva laika. Jāatrota augstāk piedurknes un rokas līdz elkoņiem jāpaliek zem ūdens strūklas. Ūdens sākotnējā temperatūra patīkami silta (38-39 grādi). Tad 10 minūšu laikā to pakāpeniski paaugstina līdz 42-43 grādiem, kas jau skaitās karsts ūdens, un patur zem tā rokas vēl 5-7 minūtes. Pēc tam tās noslauka sausas un uzvelk siltu vilnas svīteri ar garām piedurknēm.

Sestais veids. Masāža

Ja ir vēsi, sākušies viegli drebuļi un salst kājas, vajadzīgas dažas minūtes, lai kārtīgi izberzētu pēdapakšas. Uz tām, gluži kā kontinenti pasaules kartē, ir projicēti visi ķermeņa iekšējie orgāni. Pēdapakšu masāža palīdz organismam mobilizēties cīņai ar infekciju. Vienas kājas pēdu uzliek otras kājas celim un, izmantojot dažādus paņēmienus, enerģiski to izmasē gan ar pirkstu spilventiņiem un plaukstas sānmalu, gan dūrē saņemto pirkstu locītavu kauliņiem. Mainot glaudīšanu ar berzēšanu, vispirms izmasē pēdapakšu, tad virspusi. Lai tā kļūtu sārta un silta. To pašu atkārto otrai kājai.

Septītais veids. Psiholoģiskais

Jāizvairās no jebkura veida pārpūles. Bet ja nu tomēr gadās saslimt, vismaz nedēļa jāpavada mājās, lielākoties ievērojot gultas režīmu, tā mobilizējot savas iekšējās rezerves cīņai pret infekciju. Turklāt slimība pāries ātrāk un arī apkārtējie netiks aplipināti. Un vēl. Biežāk jāsmaida. Ir pierādīts: ar jautras dabas cilvēkiem gripa cenšas attiecības nesaasināt.


 

Līdzīgi raksti

  • loading...
  • Leave a Reply

    Your email address will not be published. Required fields are marked *

    Pilnvērtīgai lapas darbībai tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), kas glabājas uz tavas ierīces. Vairāk par sīkdatnēm

    Kas ir sīkdatnes? Sīkdatne ir neliels teksta fails, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un/vai iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

    Close