Mums katrai ir savs iekšējais kritiķis, kas apšauba mūsu izvēles, nosoda par kļūdām un ik pa laikam izrīko – tas līdz zināmai robežai ir normāli. Šī robeža, lūk, ir tas brīdis, kad sāc sevi noniecināt. Ar savu iekšējo kritiķi “dialogam” vajadzētu būt konstruktīvam nevis destruktīvam.
Kā apklusināt savu iekšējo kritiķi, ja saproti, ka “dialogs” kļuvis destruktīvs?
- Novērs kritiku no sevis – nākamreiz, kad piezogas neadekvāti paškritiskas domas, piemēram, “es esmu tik stulba! Vai es tiešām neko nevaru izdarīt pareizi?”, tad tā vietā, lai teiktu “es”, saki “tu”;
- Ieklausies kādā balsī “runā” iekšējais kritiķis – ja iekšējais kritiķis “runā” tavā balsī, tad “vaina” ir jāmeklē sevī pašā, bet, ja domas “runā” kāda tuvinieka balsī, tad pamēģini distancēties no šī cilvēka un pavēro, kā mainās iekšējā kritika;
- Pievērs uzmanību tam, ko iekšējais kritiķis domā par citiem cilvēkiem – nereti “iekšējam kritiķim” nepietiek tikai ar cilvēku, kurā “viņš sēž”, tāpēc uzbrūk arī apkārtējiem. Pavēro, kam iekšējais kritiķis pievērš uzmanību un par ko kritizē citus cilvēkus – uzlabo šos dzīves aspektus pati sev, jo mēs mēdzam neapmierinātību ar sevi atspoguļot citos;
Lasi vēl: Vienkārši veidi, kā beidzot iemīlēt savu ķermeni
- Pievērs uzmanību tam, kādas situācijas “uzrunā” iekšējo kritiķi – izvairies no šīm situācijām pēc iespējas vairāk;
- Saproti, cik lielā mērā iekšējais kritiķis tevi jau ir sācis ierobežot – piemēram, ja tu iepriekš esi domājusi “Nu ko gan tu virināsi savu muti? Tāpat jau neviens tevī neklausīsies, jo neko jēdzīgu nevari pateikt!” un tagad izvairies no sava viedokļa paušanas, tad stājies kritiķim pretī ar racionalitāti un argumentiem, kāpēc konkrētā brīdī tev ir jāizsaka savs viedoklis – nepadodies iekšējam kritiķim!
Avots: rd.com
