Kā pareizi audzēt īstās baznīcas lilijas jeb balto Marijas puķi? Kāda zeme nepieciešama? Vai šai puķei piemīt ārstnieciskas īpašības?
Atšķir pēc sīpola krāsas
Liliju selekcionārs Guntis Grants stāsta, ka tautā par baznīcas lilijām dēvē gan karaliskās, gan sniegbaltās lilijas – to nosaukumus ļoti bieži jauc.
Lasi arī: 8 horoskopa zīmes, kurām šī gada otrā puse atnesīs sapņu piepildījumu
Sniegbaltā lilija (Lilium candidum), dēvēta arī par baznīcas un madonnas liliju, savvaļā aug Balkānos un Vidusjūras austrumu piekrastes valstīs. Tas ir 120–150 cm garš augs ar zaļu līdz purpura nokrāsas lapainu stublāju. Ziedneša apakšējās lapas ir lielas, platas, uz augšu kļūst arvien sīkākas un piekļaujas stublājam. Zied jūlijā. Ziedkopā jeb ķekarā ir divdesmit piltuvveida, 7 cm diametra ziedu, kas pavērsti uz sāniem, ir pilnīgi balti gan no ārpuses, gan iekšpuses (putekšņi ir gaiši dzelteni) un kam piemīt spēcīga salda smarža. Sīpols ir plati olveida, līdz 12 cm diametrā, ar krēmbaltām, biezām zvīņlapām. Šīs lilijas Latvijā nav bieži sastopamas.
Karaliskā lilija (Lilium regale) savvaļā aug Dienvidrietumu Ķīnā starp zālēm un retiem, zemiem krūmiem sausās kalnu ielejās un klinšu iedobumos. Latvijā tās audzē plaši. Lilija ir līdz 120 cm augsta, ar tumšiem plankumiem klātu, pelēkzaļu, taisnu stublāju un šaurām lapām, kam ir izteikta vidusdzīsla un kas vienmērīgi izvietotas uz stublāja. Zied jūlija otrajā pusē. Ziedkopā jeb čemurā ir līdz desmit trompetveida ļoti lielu, baltu, uz sāniem vai ieslīpi uz leju vērstu ziedu. Ziedlapu ārpusē ribojums (vidusdzīsla) parasti ietonēts purpurbrūnos toņos. Zieda rīklīte ir dzeltena, putekšņi – gaiši dzeltenbrūni. Lilium regale var. album zieda ārpuses tonējums var būt krēmīgs, viegli zaļgans vai rožains. Smaržo ļoti spēcīgi. Sīpols ir brūns ar purpurvioletu nokrāsu, līdz 15 cm diametrā, ar garenām, nosmailinātām zvīņlapām.
Turpini lasīt nākošajā lapā…
