Kad skolotāja uzzināja visu patiesību par savu skolnieku, viņa sastinga…

Kad skolotāja uzzināja par savu skolnieku, viņa sastinga

Matemātikas skolotāja Larisa Ivanovna caur brillēm skatījās uz piekto klasi. Viņa nelabprāt uzmeta skatienu klusajam, sīkajam zēnam, kurš bija iekārtojies un gulēja pie pēdējā galda. Mugurā viņam bija nonēsāta taukaina jaka ar lieliem plankumiem, vecas bikses.

Man nepatika šis skolnieks jau kopš brīža, kad sāka mācīt šo klasi. Viņš neklausa un atkal neguļ! Lūk, kā viņš atkal salicis rokas un guļ. Galvā neviļus iešāvās doma – “prasts un stulbs”.

Kāpēc nepatika šis puika vārdā Stass, pati nesapratu. It kā netraucēja, nekliedza, nesmējās, viņam nebija šādu trūkumu. Varēja visu stundu nosēdēt un skatīties pa logu, pat neatverot kladi. Tāds stulbs, mācības viņam absolūti nepadodas. Tāpēc, lai ko viņam jautātu, vienkārši stāv un klusē.

Kladē nepilda mājas darbus, klases darbu vietā ieraksta tikai datumu. “Nu ko ar viņu darīt? Vajadzēs pajautāt viņa pirmajai skolotājai, kas tā pa ģimeni, visticamāk, māte alkoholiķe – savādāk nemaz nevar būt.”

– Nadežda Ivanovna, atceraties Stasiku? Kas ir viņa vecāki? – jautāju mazāko klašu skolotājai.

– Tas nekārtīgais zēns? – kolēģe smagi nopūtās. – Es šo klasi mācīju tikai pagājušajā gadā, jo iepriekšējā skolotāja devās dekrētā. Labāk paņemiet bērna raksturojumu, izlasiet – jūs būsiet ļoti pārsteigta.

Lasi arī: Bagātība vai problēma? Meitene pastāstīja, vai ir grūti dzīvot ar 11. krūšu izmēru?

Larisa Ivanovna uzriez izņēma mapi no skapja. Izlasot ziņojumu, kas sagatavots pēc pirmās klases, viņa bija satriekta no pārsteiguma. Tur skaidri melns uz balta bija rakstīts: “Staņislavs – draudzīgs, gādīgs, laipns, ar gaišu smaidu.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk