Kādam autobraucējam pirms Jāņiem gadījās divkāršas “ziepes”. Ko no šā būs mācīties?

Vai tā ir īsta apdrošināšana?

Ziepes, kā jau ievadā teicu, šoreiz piedevām divkāršas. Pirmā daļa fiziski sāpīga riteņbraucējam un morāli Rihardam. Otrajā runa par naudu. Auto vadītājs esot vainīgs, cietis viņa paša auto, tādēļ šis nav OCTA gadījums. Un – izrādās – neko nedod arī Riharda nomātā auto KASKO apdrošināšana. Iznomātājs ir iekritis lamatās, kuras sauc “pašrisks”. Esiet tādēļ tikpat uzmanīgi kā krustojumos, arī apdrošināšanas līgumus slēdzot. Lētākais te nez vai būs labākais. Tas, protams, pasargās, ja auto tiks nozagts, ja smagā avārijā no tā pāri paliks tikai lūžņi. Bet tādās situācijās, kādā trāpīja Rihards, par visu maksās taupīgais (skopais?), kurš nav izlasījis, ka par bojājumiem līdz 500 eiro (konkrētajā gadījumā) viņš maksās pats. 500 – tas vēl nav pašrisku rekords. Pat tāda nopietna nomas firma kā “Avis” standarta līgumos (lētākajos) raksta pašrisku – 850 eiro. Un tikai dārgākajos nomas variantos tas ir nulle.

Tā, lūk. Ja esi izvēlējies lētāko, nāksies varbūt tomēr tajā Slokas ielā apstāties, izkāpt, visus tuvējos riteņbraucējus pasveicināt un garām palaist…

Leave a Comment