Nav pareizi hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS piedēvēt tikai smēķētājiem. Tiesa, 80–90% gadījumu cēlonis ir pīpēšana, un slimība attīstās katram otrajam ilgstošajam smēķētājam. Taču pneimonoloģe Ineta Grīsle šīs kaites ierosinātājiem piepulcē arī kaitīgus darba apstākļus un gaisa piesārņojumu. Vēl būtisks riska faktors ir baktēriju klātbūtne plaušās, izraisot atkārtotas plaušu infekcijas un veicinot slimību uzliesmojumus. HOPS bieži rodas arī kā hroniska bronhīta sekas.
Hroniska bronhu iekaisuma laikā elpceļos pastiprināti veidojas krēpas. Pieaugot to daudzumam un viskozitātei, kļūst arvien grūtāk atklepot. Ja slimība attīstās, iekaisums progresē un skar arvien lielākus bronhu un plaušu audu rajonus, tiek izjaukta to normālā struktūra, būtiski traucējot ogļskābās gāzes un skābekļa apmaiņu. Tādējādi organisms saņem arvien mazāk dzīvībai nepieciešamā skābekļa. Iekaisuma dēļ sabrūk normālie plaušu audi, rodas neatgriezenisks bojājums – plaušu emfizēma jeb plaušu uzpūšanās, kad tajās uzkrājas liekais gaiss un apgrūtina normālas plaušu funkcijas.
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas priekšsēdētājs Alvils Krams uzsver, ka HOPS dēļ lēni un neatgriezeniski sašaurinās elpvadi. Stipri traucētās plaušu funkcijas dēļ var rasties dažādas sirds un plaušu asinsvadu pārmaiņas, kas veicina asinsrites mazspēju, pacienti biežāk slimo ar dažādām iekaisīgām elpceļu slimībām. Bieži vien veselības stāvoklis pasliktinās tik būtiski, ka cilvēks mirst.
Lai tas nenotiktu, pneimonoloģe Madara Tirzīte mudina bez kavēšanās meklēt ārsta palīdzību, ja ir klepus (pārsvarā ar krēpām) vai parādījušās iepriekš nepieredzētas elpošanas grūtības, proti, aizdusa, sportojot, fiziski strādājot vai citos apstākļos. Citus būtiskus simptomus slimība sākumstadijā parasti nerada – tie sāk izpausties vēlāk. Taču neatgriezeniski plaušu bojājumi un funkcijas zudums jau var būt sācies.
HOPS bieži nediagnosticē uzreiz, jo simptomi ir raksturīgi arī citām elpceļu saslimšanām, piemēram, astmai, bet ārsti, veicot spirometriju, spēj noteikt plaušu funkciju – cik daudz un cik ātri cilvēks var ieelpot un izelpot gaisu, kāds ir plaušu bioloģiskais vecums un elpošanas sistēmas veselības stāvoklis. Izmeklējuma laikā pacientam spēcīgi jāiepūš īpašā aparātā spirogrāfā. Dati tiek iegūti un apstrādāti uzreiz.
Ja nepieciešams, papildus tiek veiktas asiņu un krēpu analīzes. Dažkārt norīko radioloģiskus izmeklējumus, piemēram, rentgenogrāfiju plaušām vai plaušu datortomogrāfiju, lai precizētu audu strukturālās pārmaiņas, diagnosticētu HOPS komplikācijas. Lai novērtētu iespējamos sirds bojājumus, ir vērts veikt sirds funkcionālos izmeklējumus.
Pat ja nav sūdzību, smēķētājiem spirometrijas izmeklējumu profilakses nolūkā vajadzētu veikt vismaz reizi gadā. Tas ieteicams arī cilvēkiem, kuriem bijušas plaušu slimības.
Ja HOPS diagnoze apstiprinās, regulāri jāseko līdzi plaušu veselībai, izpildot ārsta norādījumus. Būtiskākais ir atmest smēķēšanu, kā arī veikt regulāras pārbaudes, lietot izrakstītos medikamentus, pat ja pašsajūta uzlabojas. Terapija nepieciešama visa mūža garumā, ko var pārtraukt vai mainīt, tikai apspriežoties ar pneimonologu.
Avots: 